Parastā liturģiskā laika XI. svētdiena

Mēs ļoti labi zinām zemkopja darbu. Tas nav viegls un saistās ar pacietīgu gaidīšanu: augļi būs vai nebūs? Tas, ko var izdarīt zemkopis, ir tikai iesēt sēklas. Vai viņš guļ vai ceļas, naktī un dienā sēkla uzdīgst un izaug, viņam nezinot.
Mēs visi esam zemkopji, tāpēc, ka mēs visi esam aicināti celt Dieva valstību uz zemes. Pēc mūsu darba katrs no mums saņems savu algu. Jo mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai katrs saņemtu pēc tā, ko viņš, miesā būdams, darījis labu vai ļaunu.
Psihologs un priesteris Marks Dzievieckis rakstīja: „Kristus mūs aicina, dzīvojot uz šīs zemes, tuvināt vienam otru Dieva Valstībai un atklāt citiem Dieva klātbūtni. Nobriedusi reliģiozitāte nevar aizstāt dzīvi un tā nav bēgšana no šīszemes dzīves. Nobriedusi reliģiozitāte ir dzīves māksla. Māksla, kas balstās uz Evaņģēlija gudrību. Tieši tāpēc cilvēkam, kurš pareizā veidā tiekas ar Dievu, ir pareiza attieksme arī pret sevi un citiem cilvēkiem. Nobriedusi reliģiozitāte māca nobriedušā veidā pieņemt zemes dzīves realitātes un pārveidot šīs zemes vaigu atbilstoši Evaņģēlija loģikai. Īsta reliģiozitāte palīdz pieņemt un izdzīvot šīszemes notikumus mīlestības un atbildības garā, ar prieku un cerību. Tie cilvēki, kuri sev apkārt saskata tikai ļauno un izvairās no citiem cilvēkiem, neprot tikties arī ar Dievu, kurš ir mūsu Tēvs un kurš redzēja, ka viss, ko Viņš ir radījis, ir ļoti labs.”
Šodien lūgsimies ar vārdiem, kā reiz lūdzās svētais Jānis Pāvils II: „Kungs, Jēzu Kristu, vienīgais savas Svētās Baznīcas Gans, atdodu Tev visus mana kalpojuma šīs tautas vidū augļus: piedod visu ļauno, pavairo labo – tas ir Tavs darbs un tikai Tev vienīgajam pienākas gods. Paļaujoties uz Tavu žēlsirdību, uzticu Tev savus brāļus un māsas. Uzturi viņus mīlestībā, vieno viņus savā ganāmpulkā un nemitīgi vadi, lai viņi neizklīstu. Ņem savās rokās vājos, dziedini ievainotos, sargā stipros!”

T. Staņislavs Praciaks OCD