Svētais Pāvils sniedz mums atvērtības piemēru sadarbībai ar žēlastību. No viņa paša mēs uzzinām, kāpēc viņš priecājas par savām vājībām. Caur tām viņš piedzīvo Kristus spēku. Tas nozīmē, ka tad, kad es cīnos ar savām vājībām un grūtībām, manu rūpju centrā ir jābūt Jēzus personai. No tā izriet, jo sliktāk iet darbībā, jo labāk. Tas noved pie pazemības. Es skaidri redzu, ka nevis pateicoties man, vai pateicoties manām spējām, es pārvarēju kaut ko, kas ir pāri maniem spēkiem, bet gan Jēzus spēkā, ar Viņa palīdzību es varēju to paveikt. Vai es protu upurēt savas vājības Kristum?
T. Staņislavs Praciaks OCD