Parastā liturģiskā laika XIX. svētdiena – Baskāju karmelīti Latvijā

Parastā liturģiskā laika XIX. svētdiena

Ikviena cilvēka dzīvē notiek dažādi notikumi. Notikumi, kurus var pielīdzināt spēcīgai vētrai, zemestrīcei vai ugunsgrēkam. Tie visi ir cieši saistīti ar jūtām un emocijām. Mēs noteikti varam iedomāties, kā izskatītos emocionāla zemestrīce. Un tam nav obligāti jānozīmē kaut ko sliktu mūsu dzīvē. Emocijas cilvēkā parādās pašas par sevi.
Emocijas nav ne sliktas, ne labas. Emocijas ir rīki, kurus cilvēks izmanto. Pateicoties tām, cilvēks var izdarīt kaut ko labu vai kaut ko sliktu. Tomēr caur emocijām mēs neiepazīstam Dievu. Tās var mums traucēt vai palīdzēt. Paskatīsimies uz savu ticību. Mēģināsim atpazīt, cik emociju tajā ir. Tāpat kā ir nepieciešams iemīlēšanās laiks, lai uzsāktos mīlestība starp laulātajiem, taču tas nevar būt pamats, uz kura viņi balstīs savu nākotni. Šī maigā vēja šalkoņa, kas izplūst no jūsu dzīvesbiedra iepazīšanas, veidojot ikdienas dzīvi. Brīvs no spēcīgām emocijām. Brīvs, tas ir, nerīkojoties to ietekmē, nepiešķirot tām pārmērīgu vērtību. Maiga vēja vēsma, kas stiprina brīvu izvēli. Maiga vēja vēsma – brīvas gribas akts.
Lai mūsu reliģiskā dzīve ir līdzīga sv. Pētera nostājai. Viņš izdzīvoja spēcīgu “uguns emociju”, kad viņš ieraudzīja Mācītāju staigājam pa ezeru. Iepriekš viņš bija dziļi ieticējis, ka Jēzus no Nācaretes ir Dieva Dēls. Viņš pieņēma šo patiesību ar brīvas gribas aktu – ar maigu vēja šalkoņu. “Uguns emocijas” ietekmē, viņš iesaucās: “Liec man nākt pie Tevis!” Ejot pa ūdeni, viņš izdzīvoja savu ikdienu, balstoties uz sava Mācītāja un Kunga brīvo izvēli. Bet viņš ieraudzīja lielu vilni – viņš piedzīvoja “zemestrīces emociju”. Viņš nobijās un sāka grimt. Tomēr viņa iepriekšējā brīvā izvēle ļāva viņam iesaukties: “Kungs, glāb mani!” Un Kungs viņu izglāba un sacīja: Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies!
Darīsim, kā sv. Pēteris. Ar savu brīvās gribas aktu atzīsim, ka Jēzus no Nācaretes ir mūsu Kungs un Pestītājs. Ieticēsim Viņam stipri un patiesi. Izkopsim šo ticību caur lūgšanu un sakramentālo dzīvi. Mūsu ikdienā centīsimies atpazīt maigas vēja vēsmas brīžus un sauksim: “Esi slavēts, mūsu Dievs, it visā, kas ar mums notiek.”

T. Staņislavs Praciaks OCD