Parastā liturģiskā laika XV. svētdiena

Apustuļu izsūtīšana sludināt Evaņģēliju nesa mīlestību un spēku cilvēkiem grūtiem laikiem. Parasti pirmā reakcija šādai izsūtīšanai ir bailes, nedrošība un pat kliedziens: priekš kam? Es labāk gribu dzīvot mierīgi, nevis iziet tālāk par savām robežām! Ja visi cilvēki tā domātu, tad mūsu liktenis būtu nedrošs. Kurp ved tavs, mans, mūsu ceļš?
Dieva vēlme ir ierakstīta cilvēka sirdī, jo viņu ir radījis Dievs un viņš ir radīts Dievam. Dievs nepārstāj pievilkt cilvēku pie sevis. Kā sausa, sadedzinātā zeme ir atvērta lietum, tā cilvēka sirds ir atvērta Dievam. Ietilpīga sirds spēj Viņu uzņemt, “absorbēt”. Evaņģelizācijas kalpojumam ir nepieciešams “rīks” – otrs cilvēks, viņa sirds, mute, rokas un vēlmes. Dievs nebaidās no kāda neticības, pat no cilvēka ateisma. Tas ir tikai sausuma laiks. Agrāk vai vēlāk, caur tuvākā kalpošanu: tavu, manu, mūsu, pār viņu nolīs atdzīvinošs lietus!
Negaidīsim apmācītas “praviešu” komandas. Mūsu laiki pierāda, ka evaņģelizēt nav jādodas uz tālām Āfrikas, Āzijas vai Dienvidamerikas valstīm. Mūsu kalpošanu gaida kāds mums ļoti tuvs cilvēks, kāds no mūsu vides, kurš cīnās ar sevi. Daudziem Evaņģēlijs ir aizmirsts. Katrā cilvēku grupā un profesijā mēs varam atrast pateicīgu lauku savam darbam. Negaidīsim samaksu vai pateicību. Tā ir taisnība – mums jāatrod sevī daudz pašaizliedzības, uzticēšanās un cieņas pret līdzcilvēkiem, pacietības un kristīgas mīlestības.
“Ej un sludini Evaņģēliju.” Ej – tā ir norāde katram no mums, tev un man. Ej – tas nozīmē,  sāc dzīvot pēc Evaņģēlija katru dienu. Ikviens no mums tiek sūtīts, lai evaņģelizētu savu ģimeni, darbavietu, vidi un publisko telpu.
Kristieša dzīve ir  tik ļoti pakļāvusies pagāniskumam un sekularizācijai … “Viņi gāja un aicināja atgriesties” – lai tā būtu arī pie mums. Ej un pravieto tautai. Mūsu tautai. Ej un cīnies pret ļauno, noliecoties pār to, kas ir vājš, atmests un slims. Nemeklējiet citus, efektīvākus līdzekļus – arī mācekļiem to nebija. Viņi gāja “apģērbti cerībā”, stipri Dieva bruņniecības garā savas Iestiprināšas (Svētā Gara saņemšanas) dienās.

T. Staņislavs Praciaks OCD