Parastā liturģiskā laika XVIII. svētdiena

Jēzus izmanto strīdu brāļu starpā, lai mums parādītu, cik ļoti ir jāsargās no visāda veida alkatības un ka mēs nedrīkstam aizmirst dārgumu debesīs. Bagātais cilvēks savas dzīves jēgu saskata savā bagātībā un tajā saliek visu savu cerību. Viņa nākotnes plāni ir atkarīgi no viņa bagātības. Viņš aizmirst Dievu, savu Radītāju, no kura saņem dzīvību dienu no dienas, mirkli pēc mirkļa. Bagātnieks uzskata, ka pats ir savas dzīves saimnieks. Taču Dieva darbība atklāj, ka cilvēka dzīves jēga un mērķis nav meklējams viņā pašā, un vēl mazāk – bagātībā.
Jēzus nenostājas pret materiālo labumu iegūšanu, taču Viņš vēlas, lai ikviens apzinātos, ka tikai ar bagātību dzīves pilnība nav sasniedzama. Nevaram likt bagātību paša Dieva vietā. Jēzus brīdina no visāda veida alkatības, jo tā cilvēku padara aklu un tāds cilvēks domā tikai  par to, kā iegūt vēl un vēl. Šādā apburtajā lokā iekrita bagātnieks. Viņš vispār nedomā par Dievu, nemaz nerunājot par nāvi, tāpēc viņa dzīves beigas ir tik traģiskas.
Kas ir manas cerības pamatā? Vai neesmu kļuvis pats par savas dzīves saimnieku? Vai man ir vajadzīgs Dievs?

T. Staņislavs Praciaks OCD