Parastā liturģiskā laika XX. svētdiena

Sports liek sacensties ar citiem cilvēkiem, lai tu būtu ātrāks, spēcīgāks, izturīgāks. Fiziskā kultūra ir pat priekšmets, kas ir iekļauts skolas programmā. Bērni un jaunieši “cīnās” labās sacensībās par ļoti labu atzīmi, par skolas kausu, par uzvaru futbola čempionātā.
Evaņģēlijs un lasījumi apraksta labu konkurenci, it kā, konkurenci starp cilvēkiem. Runa nav tik daudz par uzvaras medaļu pār citu cilvēku, bet par slavas vainagu, uzvaru pār sevi. Cīņā par pestīšanu mums pastāvīgi jāpārvar sevi, pareizāk sakot Jēzum jāuzvar mūsos! Mums jāpilnveido sevi Viņam un no mīlestības uz Viņu. Nekad mūsu lepnumam un pašapmierinātībai.
Svētais Pāvils vēstulē romiešiem runā par veselīgu “konkurences stimulēšanu”. Labs tēvs un māte mudina savus bērnus doties uz baznīcu, mācīties, cienīt savus kaimiņus, būt strādīgiem. Dažreiz jaunieši nelabprāt iznes atkritumus, tīra istabu, mazgā traukus, bet tieši šeit cilvēks iemācās sacensties un sadarboties ar citiem. Apzinīgs darbs nāks par labu citiem, bet viņu labais darbs man pašam.
Konkurence pastāv arī ticībā. Mums pastāvīgi jāpārvar sevi, lai kļūtu svētāki un pilnīgāki. Kanaāniešu sieviete šodienas evaņģēlijā var iemācīt mums neatlaidību ticībā. Jēzus viņai sacīja: “Ak, sieviete, liela ir tava ticība!” Viņa piegāja pie Mācītāja un lūdza Viņu. Viņa bija neatlaidīga kā labs sportists – NEATLAIDĪGA! UZVARĒJA! Viņa saņēma to, ko vēlējās – BALVU!
Ticībā mums jābūt neatlaidīgiem, nepiekāpīgiem, ļoti, ļoti prasīgiem no sevis! Arī savās lūgšanās mums jābūt uzvarētājiem. Ar sirdi, mīlestību un ticību mums ir “jāpārvar” Tas, kurš vēlas mums pasniegt dāvanas. Arī mēs varam “uzvarēt” Dievu ar tādām lūgšanām kā Kanaāniete! Mūsu mūžīgā laime būs atlīdzība. Svētdarot sevi, lūdzoties un cīnoties par labo, mēs iegūstam ieeju debesīs.

T. Staņislavs Praciaks OCD