Parastā liturģiskā laika XXII. svētdiena

Svētais Jānis no Krusta teica: „Vienmēr paturi prātā mūžīgo dzīvi, kā arī to, ka vislielāko laimi un godu pie Dieva baudīs vistrūcīgākie, nabagākie un pazemīgākie.”
Ir trīs lietas, par kurām Jēzus mums runā un mums māca. No sākuma Jēzus teica: Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts. Jēzus grib, lai mēs būtu pazemīgi un lai mēs zinām savu vietu. Pazemīgs cilvēks negrib saņemt vairāk, bet viņam pietiek ar to, kas viņam ir. Viņš arī negrib slavu. Sīrahs teica: jo lielāks tu esi, jo vairāk pazemojies visā, un tu atradīsi žēlastību Dieva priekšā. Kardināls Stefans Višinskis teica: „Cilvēks ir pilnīgi laimīgs tikai tad, kad var kalpot, nevis tad, kad viņam nākas valdīt.”
Tālāk Jēzus teica: neaicini, lai tu saņemtu atlīdzību. Ar šiem vārdiem Jēzus mūs lūdz, lai mēs būtu nesavtīgi. Nesavtība nozīmē, ka mums pietiek ar nedaudzām lietām un mēs atsakāmies no revanša (atlīdzinājuma). Nesavtīgs cilvēks nedomā, vai tas atmaksāsies vai neatmaksāsies. Nesavtība pieprasa pašaizliedzību, tas nozīmē, ka mums ir distance attiecībā pret sevi un pret to, kas mums ir.
Trešā lieta, kuru Jēzus mums māca. Viņš teica: un tev tiks atlīdzināts, kad taisnīgie augšāmcelsies. Jēzus grib, lai mūsu domas būtu perspektīvas. Tas nozīmē, lai mēs izvēlamies to, kas nes labumu cilvēkiem. Svētīgā māte Terēze no Kalkutas teica: „Vislabākais likums ir Dieva mīlestības likums; vislielākā gudrība – spēja atrast labo ļaunuma vidū; visskaistākā biogrāfija ir tā, kas rakstīta mīlestībā; vislabākā diplomātija ir miera līgums ar savu sirdsapziņu; vislielākā dzīves māksla ir prasme iegūt mūžīgo dzīvi, labi dzīvojot šeit, uz zemes.”

T. Staņislavs Praciaks OCD