Parastā liturģiskā laika XXIV. svētdiena

Šodienas Evaņģēlija fragmentā Jēzus saka: “Debesīs būs lielāks prieks par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnīgajiem, kam atgriešanās nav vajadzīga.” Atgriešanās ir nemitīga pārkāpšana sev pāri.
Ko tas nozīmē? Pirmkārt, runa ir par savu vājumu pārvarēšanu, kas kavē vai vājina jūsu uzticību un konsekvenci palikt kopā ar Dievu. Tās var būt atkarības, bet arī viegli pārvaramas vājības, kas apgrūtina līdzāspastāvēšanu ar citiem cilvēkiem. Prieks, par darbu pie sevis, ir lielisks atalgojums par centieniem atgriezties. Cik gan daudz alkoholiķu, narkomānu un smēķētāju, kas ārstējas, priecājas, ka vēl vienu dienu var izdzīvot bez atkarības! Cik lielu prieku var sagādāt  spēja klusēt, kad kāds mūs provocē uz emociju uzsprāgšanu un strīdu?
Sevis pārvarēšana nozīmē arī būt atvērtam uz otru cilvēku. Atgriešanās, galvenokārt, nozīmē egoisma pārvarēšanu. Ja cilvēks pastāv tikai sev, viņš kļūst toksisks priekš citiem. Tātad jūs nevarat ieslēgties tikai savu lietu lokā. Jācenšas aizmirst par sevi, par savām lietām un pamazām atvērties citu cilvēku vajadzībām.
Kad šodien mēs dzirdam Kristus aicinājumu priecāties par atgriešanos, paskatīsimies uz mūsu atgriešanos un centīsimies nezaudēt drosmi brīžos, kad tas kļūst grūti.

T. Staņislavs Praciaks OCD