Parastā liturģiskā laika XXIX. svētdiena
Tikšanās ir ļoti svarīgas mūsu dzīvē. Katra no tām atstāj mūsos pēdas. Labi, ka cilvēks meklē tikai tās tikšanās, kuras viņam palīdz augt garīgi. Bet mēs labi zinām, ka bieži mūsu dzīvē ir citādi. Lūgšana arī ir tikšanās. Šodien padomāsim, kāda tā ir?
Svētie Raksti ir ne tikai svēta grāmata, tā ir arī praktiska dzīves rokasgrāmata katrai dienai. Cilvēks, kas izpilda instrukcijas, kas ir iekļautas šajā grāmatā, kļūst spējīgs uz katru labu darbu. Par to runā svētais Pāvils: Visi Raksti ir Dieva iedvesmoti un ir derīgi mācīšanai, pārliecināšanai, labošanai un audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs un sagatavots katram labam darbam. Svētie Raksti ir arī palīdzība lūgšanā, kas taču ir labs darbs. Šodienas lasījumi tam ir piemērs. Svētais Lūkass raksta: Jēzus pastāstīja saviem mācekļiem līdzību, ka vajag vienmēr lūgties un nepagurt. Tu dzirdi, brāli un mās, arī mēs esam Viņa mācekļi un mūsu lūgšana var būt nepārtraukta. Bet kā ir reālajā dzīvē? Mēs nevaram būt līdzīgi tiesnesim, kurš teica par sevi: kaut arī es nebīstos Dieva un nerēķinos ar cilvēkiem. Viņš ir ļoti augstprātīgs un viņam Dievs nav vajadzīgs. Īsts kristietis nevar būt šāds cilvēks, bet viņam drīzāk ir jābūt līdzīgam sievietei, kura bija uzbāzīga. Arī mums ir jābūt uzbāzīgiem savās lūgšanās, tāpēc Jēzus teica: Vai Dievs neaizstāvēs savus izvēlētos, kas dienu un nakti sauc uz Viņu, un vai ar viņiem vilcināsies? Es jums saku: Viņš tos ātri ņems savā aizstāvībā. Tas ir Dieva aicinājums – nebaidīties savā lūgšanā būt uzbāzīgam cilvēkam. Bet vai mēs patiešām gribam saņemt mūžīgo dzīvi?
Lūgšana ir saruna un tikšanās ar Dievu, mūsu Tēvu. Īsta saruna ar Dievu ir tikai tad, kad cilvēks nostājas Dieva priekšā patiesībā par sevi pašu, tāds, kāds viņš tiešām ir. Tādai lūgšanai ir jēga un tā ir vajadzīga, jo tā ir tikšanās ar mūsu Tēvu un ar sevi pašu. Vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs ticību virs zemes? Tas nozīmē, ka Jēzus vēlas, lai mēs padomātu par to, ko Viņš mums teica, un lai mēs lūgšanā uzticētu Dievam visu savu dzīvi.
T. Staņislavs Praciaks OCD
