Parastā liturģiskā laika XXVI. svētdiena – Baskāju karmelīti Latvijā

Parastā liturģiskā laika XXVI. svētdiena

Brāļi un māsas, kādi mēs esam patiesībā? Vai mēs uzskatām sevi par patiesiem kristiešiem? Vai tad reizēm nedomājam: Kur ir Dieva taisnība? Kāpēc Viņš neko nedara?
Šodien pravietis Ezehiēls mums atgādina Dieva vārdus: Tā saka Kungs: Jūs sacījāt: “Kunga ceļš nav taisns.” Vai tiešam tā ir? Vai tas, ko Dievs grib, lai visi būtu pestīti, ir tiešām Viņa netaisnība? Es domāju, ka tā var teikt tikai kāds egoists vai tāds, kurš Dievam līdz galam neuzticas. Neaizmirsti, brāli un māsa, ka katru reizi, kad mēs nožēlojam savus grēkus, Viņš mums piedod. Vai par to var teikt, ka tā ir netaisnība? Vai par šo: Jēzus bija Dieva veidā, tomēr neuzskatīja par ieguvumu būt līdzīgam Dievam, bet gan pazemināja pats sevi, pieņemdams kalpa veidu. Viņš pazemināja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei, arī var teikt, ka tā ir netaisnība? Vai mēs esam pilnīgāki un labāki nekā Dievs?
Šodien Jēzus stāstot līdzību grib, lai mēs paskatītos uz savu dzīvi, lai padomātu kā izpildām savus pienākumus, kādi mēs esam kristieši? Jūdi domāja par sevi, ka tikai viņi ir labākie, varētu teikt, svēti, bet Jēzus pateica kaut ko citu. Muitnieki un netikles pirms viņiem ieies Dieva valstībā. Jūdi paši sevi apsūdzēja, atbildot Jēzum, ka pirmais izpildīja tēva gribu. Kāpēc? Pie viņiem atnāca Jānis, bet tie Jāni nepieņēma. Toties muitnieki un netikles ieticēja viņam. Jēzus, to sakot, gribēja kūtros jūdus pamudināt uz konkurenci. Slikti ir no sākuma neizvēlēties labumu, bet vēl sliktāk ir tad, kad necenšamies laboties. Vai mēs neesam līdzīgi jūdiem, ja mēs tikai runājam ka esam kristieši, bet nepildām Dieva vārdus un savus pienākumus? Svētais Ignats no Antiohijas teica: Labāk būt kristietim un nerunāt par to, nekā izpaust to un viņam nebūt.
Ja vēlamies būt īsti kristieši, tad pildīsim to, uz ko mūs pamudina svētais Pāvils: jūs paturēsiet tos pašus centienus, to pašu mīlestību, to pašu garu, ilgodamies tikai pēc viena, neko nemeklēdami sāncensības un tukšas slavas dēļ, bet gan pazemībā uzskatīdami cits citu augstāku par sevi un katrs raudzīdamies ne tikai uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.

T. Staņislavs Praciaks OCD