Parastā liturģiskā laika XXVII. svētdiena – Baskāju karmelīti Latvijā

Parastā liturģiskā laika XXVII. svētdiena

Cilvēks bieži grib dzīvot ļoti viegli, tā kā viņš grib. Ja kaut kas vai kāds traucē tā dzīvot, tad viņš maina likumus, pieņem citas vērtības. Vai tā nav mūslaikos? Bet Baznīca vienmēr māca to pašu mācību.
Iesākumā Dievs radīja cilvēku: vīrieti un sievieti. Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un māti un saistīsies ar savu sievu, un viņi būs viena miesa. Tas nozīmē, ka vīrietis un sieviete papildina viens otru. Tā bija no sākuma. Bet, pēc kāda laika, kaut kas mainījās. No Evaņģēlija mēs zinām, ka Mozus Jūdiem atļāva rakstīt šķiršanās rakstu un atlaist sievu. Tajā laikā sieva nevarēja atlaist savu vīru, bet tikai vīrs varēja atlaist savu sievu.
Jūdiem bija divas frakcijas: vieni teica, ka var atlaist sievu jebkāda iemesla dēļ; otri teica, ka, protams, var atlaist, bet svarīga iemesla dēļ, kā tas ir rakstīts Likumā. Tādēļ farizeji atnāca pie Jēzus, domājot, ka Viņš nostāsies vai nu vienā vai otrā pusē. Bet Jēzus nepieņēma nevienu no šīm nostājām, tikai atgādināja jūdiem to, kas bija no sākuma un piebilda sacīdams: Tādēļ, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!
Cik gan viegli mūslaikos cilvēki šķiras, un tiešām jebkāda iemesla dēļ. Vēl vairāk, viņi arī negrib laulāties. Bet kāpēc? Lai laulība būtu pastāvīga, ir vajadzīga uzticība un pašaizliedzība. Pie viena priestera atnāca kāds vīrietis, lai palūgtu nosvinēt svēto Misi, tāpēc, ka viņam tuvojās laulības sudraba jubileja. Noteiktajā dienā šis vīrietis ieradās baznīcā kopā ar savu sievu, kura bija paralizēta. No baznīcas durvīm līdz altārim viņš nesa savu sievu uz rokām. Priesteris bija ļoti pārsteigts un sieviete, to redzot, teica: „Esmu paralizēta jau divdesmit četrus gadus. Gadu pēc mūsu laulības notika nelaime un es kļuvu invalīde un arī liels apgrūtinājums savam vīram. Bet, teikšu godīgi, ka cauri visiem šiem gadiem mans vīrs bija man uzticīgs, tāpat kā mūsu laulības pirmajās dienās.” Laulība nevar būt laimīga, ja tajā nav vietas kompromisam, cīņai ar egoismu, ja nav atteikšanās no sava viedokļa, ja tajā nav dialoga, piedošanas. Lai visi šie elementi būtu, ir vajadzīgs upurgars. Phils Bosmans teica: „Ja viss ir kārtībā, ļoti viegli būt uzticīgam cilvēkam. Bet īstā uzticība parādās tad, kad viss iet ļoti slikti.”

T. Staņislavs Praciaks OCD