Parastā liturģiskā laika XXVII. svētdiena

Ko cilvēks domā dzirdot šodienas lasījumus? Vai ne to, ka tagad, mēs kristieši, esam izvēlēta tauta? Bet, tā ir kļūda. Kad Izraēlieši bija vergi Babilonā, vai Dievs nerūpējās par viņiem? Dievs mīl visus cilvēkus un visus grib pestīt!
Lasījumu no pravieša Isaja grāmatas un Evaņģēliju vieno kopējs temats, bet ir viena atšķirība. Pravieša Isaja grāmatā ir rakstīts: iestādīja izmeklētus vīnakokus – tā ir izvēlētā tauta, bet Evaņģēlijā: iestādīja vīnadārzu – tie ir Svētie Raksti, bet vīnkopji – ir izvēlētā tauta. Mēs ļoti labi zinām, ka mīļotais un namatēvs – tā ir viena un tā pati persona – Dievs. Pirmie un otrie, kurus Viņš sūtīja, ir – pravieši. Pēdējais, ko Viņš sūtīja, ir Dieva Dēls, Jēzus Kristus. Varbūt viss ir skaidrs. Viegli ir tiesāt otru cilvēku, un protams, jūdi ir vainīgi, bet daudzi no viņiem pieņem Kristu. Tādēļ tagad padomāsim par savu dzīvi, paskatīsimies uz savu sidri. Mēs arī ticam Jēzum, pieņemam svēto Komūniju, lūdzamies, varbūt mums ir Svētie Raksti un dažreiz mēs tos lasām. Bet vai mēs nesam augļus – saldus augļus? Vai mēs negrēkojam? Kā teica Origens, pēc ziediem uz vīnakoka parādās pirmās vīnogas, bet tās ir negatavas, tās ir skābas. Tas nozīmē, ka jaunībā parādās kāds ļaunums, bet tas ir neilgi, tas notiek vecuma dēļ. Un, ja viņš grib būt labs cilvēks un cenšas, tas ir labi, jo nākotnē viņš nesīs labus augļus. Bet, ja viņš negrib būt labs cilvēks un viņam patīk ļaunums, un viņš neko nedara lai iegūtu tikumus, tad viņš nes visu laiku ļoti skābus augļus. Ko darīt, lai arī mēs varētu nest tikai saldas vīnogas? Svētais Pāvils atgādina mums to, kas mums ir jāpatur prātā: visu, kas vien ir patiess, kas ir godājams, kas taisnīgs, kas tīrs, kas patīkams, kam ir laba slava un kas vien ir tikumīgs, un kas vien slavējams, to paturiet prātā.
Lūgsim Dievu, lai Viņš palīdz mums ne tikai gribēt, bet arī vienmēr nest labas, saldas vīnogas savā dzīvē.

T. Staņislavs Praciaks OCD