Parastā liturģiskā laika XXVIII. svētdiena
Cilvēks daudz ko grib. Ja kādam pieder īpašums, tad viņš grib vēl vairāk. Viņš grib būtu slavens, lai viņam būtu vara, lai viņš vienmēr būtu jauns un vesels. Cilvēks, kuram ir ļoti maz, viņš grib nedaudz. Viņš grib lai katru dienu būtu ko ēst, lai būtu kur dzīvot, lai būtu ar ko apģērbties un lai būtu darbs. Bet ticīgs cilvēks, patiess kristietis grib, lai Dieva prāts notiek kā debesīs tā arī virs zeme, lai visi pazītu Dievu un ticētu Viņam, lai varētu skatīt Dievu vaigu vaigā.
Šodienas Evaņģēlijs ir vienkāršs. Mēs labi saprotam, ka cilvēks – ķēniņš, tas ir Dievs; viņa dēls – Jēzus Kristus; viņa kalpi – pravieši; ielūgtie kāzās – Izraēlieši, bet viņi to negribēja. Citi kalpi, kuri izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus vien atrada, tie ir apustuļi; ļaunie un labie – mēs visi kristieši; kāzas – Jēzus un Baznīcas apvienība. Tas nozīmē: tagad – tā ir Euharistija, nākotnē – Dieva valstība, kāzu drēbes – šķīsta dvēsele un sirds. Un tad būtu viss, tikai ir viens bet. Paskatīsimies uz sevi: Kādi mēs esam? Kā mēs dzīvojam? Ko mēs gribam? Kādas ir mūsu izvēles? Cik bieži mēs esam līdzīgi tiem aicinātajiem, kuri negribēja iet uz kāzām? Cik reizes mēs negribējām iet uz svēto Misi, tāpēc ka mēs domājām, ka citas lietas ir svarīgākas nekā svētā Mise? Cik reizes mēs negribējām iet uz svēto Misi katru svētdienu tikai tādēļ, ka mēs to negribējām? Mēs negribēsim arī dzirdēt šos vārdus: aicinātie nebija cienīgi. Bet, ja jau mēs esam baznīcā, kāda ir mūsu dvēsele, mūsu sirds? Vai tiešām ir šķīsta? Ļoti asi ir šie vārdi: Draugs, kā tu šeit iegāji, nebūdams kāzu tērpā? Sasieniet viņa kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā. Labi būtu, ka šie vārdi neattiektos uz mums.
Lūgsim Dievu, lai Viņš dāvā mums spēku un iedvesmu vienmēr ar prieku gribēt katru svētdienu iet uz baznīcu uz svēto Misi. Lai arī katrs no mums varētu teikt kopā ar svēto Pāvilu: es protu pazemoties, protu arī dzīvot pārpilnībā. Visur un pie visa esmu pieradis: būt paēdis un būt izsalcis, dzīvot pārpilnībā un ciest trūkumu. Es visu varu Tajā, kas mani stiprina.
T. Staņislavs Praciaks OCD
