Parastā liturģiskā laika XXVIII. svētdiena – Baskāju karmelīti Latvijā

Parastā liturģiskā laika XXVIII. svētdiena

Mūsu dzīvē ir tā, ka mēs pierodam pie neparastām lietām un pēc tam tās vairs neredzam, jo tās mums kļūst par vienkāršām lietām. Tādēļ vajag lielu zīmi, lai mēs jau sākumā ieraudzītu visu patiesību par šīm lietām.
Stāvēt Dieva priekšā, vienmēr, katru brīdi, tāds ir mūsu uzdevums. Tā darīja pravietis Elizejs, kurš teica: dzīvo Kungs, kura priekšā es stāvu. Kā to īstenot mūsu dzīvē? Ko darīt, lai arī mēs būtu tādi cilvēki? Tas saistās ar mūsu atmiņu un pateicību. Svētais Pāvils atgādina Timotejam un arī katram no mums: Atceries Jēzu Kristu. Mums vajag atcerēties Dievu tāpēc, ka Viņš ir tas, kas visu ir radījis. Dievs gribēja, lai būtu pasaule un to radīja. Arī mēs esam tikai tādēļ, ka Dievs to gribēja. Viņš visu ir radījis, lai cilvēks būtu laimīgs. Bet vai tas tā tiešām arī ir? Un Jēzus? Viņš caur savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos ir mūs izglābis. Tā ir liela dāvana, bet vai mēs esam Viņam par to pateicīgi? Vai mēs katru svētdienu par to atceramies un apmeklējam baznīcu, lai teiktu Dievam pateicības vārdus? Patiešām, tikai tas, kas īsti mīl un ir pieredzējis savā dzīvē Dieva labvēlību, mīlestību, žēlsirdību un piedošanu ir patiesi pateicīgs cilvēks. Tāds cilvēks līdzinās sīrietim Nāmanam, kurš saka: Patiesi, es zinu, ka virs zemes nav citur Dieva kā tikai Izraēlī! Viņš ir pateicīgs par savu izdziedināšanu. Taču mēs biežāk esam līdzīgi tiem deviņiem spitālīgajiem, kuri aizmirsa pateikties. Tas ir vienkāršs un parasts vārds – paldies, bet cik gan grūti to izteikt. Labs un cienījams ir cilvēks, kas ir pateicīgs.
Euharistija ir pateicības upuris par Dieva labvēlību un žēlsirdību pret cilvēkiem. Labi būtu, ja mēs katru svētdienu apmeklētu baznīcu un atdotu godu Dievam. Vakara sirdsapziņas izmeklēšanu vajag sākt ar pateicību Dievam par visām dāvanām un labestībām, kuras esam no Viņa saņēmuši. Un tikai pēc tam lūgt Dievam piedošanu par visiem saviem ļaunajiem darbiem, ko šajā dienā esam darījuši.
Lūgsim Dievu, lai mēs katru svētdienu un vakara sirdsapziņas izmeklēšanas laikā nepārtraukti atcerētos mūsu Kungu Jēzu Kristu, un lai šī atcerēšanās piepilda mūsu sirdis ar lielu pateicību Dievam.

T. Staņislavs Praciaks OCD