Parastā liturģiskā laika XXXI. svētdiena

Ja cilvēkam viss iet labi uz šīs zemes, tad Dievs viņam nav vajadzīgs. Ja cilvēkam ir daudz lietu, tad viņš domā, ka ir pašpietiekams. Bet, viens noteikums – lai būtu laimīgs uz šīs zemes, ir vajadzīga mīlestība uz Dievu un cilvēku.
Šodien mēs divas reizes dzirdējām šos baušļus. Pirmo reizi Atkārtotā likuma grāmatā, otro reizi Evaņģēlijā. Klausies, Izraēl! Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs. Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta un no visa sava spēka! Man ir jautājums. Vai tiešam Rakstu zinātājs nezināja, kurš bauslis ir pirmais no visiem baušļiem? Tagad mēs varam kaut ko noskaidrot. Jēzus laikā jūdiem bija 613 (sešsimt trīspadsmit) baušļi, 365 (trīs simt sešdesmit piecas) pavēles un 248 (divsimt četrdesmit astoņi) aizliegumi. Vienkāršs cilvēks nevarēja visus baušļus iemācīties un izpildīt. Tāpēc Rakstu zinātājs par to jautāja. Jaunums ir tas, ka Jēzus apvienoja divus baušļus – mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko –  vienā bauslī.
Varbūt mēs tik daudzas reizes jau dzirdējām vai lasījām par mīlestību, ka neuzskatām to par svarīgu. Pasaulē mīlestība ir zaudējusi savu īsto nozīmi. Bet, patiesi mīlēt, tas nozīmē, ka cilvēks grib labu otram cilvēkam, un ne tikai grib, bet viņš to dara bez maksas un nemeklē labumu tikai sev. Mīlēt, tas nozīmē palīdzēt otram cilvēkam, pat ja viņš to nelūdz. Mīlēt, tas nozīmē kopīgas rūpes par ģimeni, par savu namu. Mīlēt tas nozīmē arī ciest un upurēt sevi. Rakstu zinātājs atbildēja Jēzum: mīlēt Dievu un tuvāko ir vairāk vērts nekā visi dedzināmie un citi upuri. Ko es mīlu? Ko es nesu savā sirdī?
Rakstu zinātājs dzirdēja iepriecinošus vārdus: Tu neesi tālu no Dieva valstības. Bet, kādus vārdus šodien Jēzus teiks man? Vai es esmu tuvu vai tālu no Dieva valstības?

T. Staņislavs Praciaks OCD