Parastā liturģiskā laika XXXI. svētdiena

Vai cilvēks var saprast, cik labs ir Dievs? Diemžēl mēs bieži aizmirstam par Dievu, kurnam pret Viņu, ja kaut kas notiek pretēji mūsu domām, pretēji mūsu gribai. Bet Viņš nebeidz mūs mīlēt.
Šodien mēs dzirdējām, kāpēc mēs esam. Kā gan kaut kas varētu pastāvēt, ja Tu to negribētu? Jo visos ir Tavs neiznīcīgais Gars. Brāli un mās, mēs esam tikai tādēļ, ka to gribēja Dievs. Un mūsos ir Viņa neiznīcīgais Gars. Bet vai mēs par to atceramies? Mēs bieži domājam, ka varam dzīvot bez Viņa, jo mēs taču esam gudri, talantīgi. Vai arī var saglabāties kaut kas, ko tu nebūtu aicinājis? Bet Tu visus saudzē, jo viņi ir Tavi, Kungs, kas mīli dvēseles. Ja mēs esam gudri un talantīgi, tad kāpēc mēs grēkojam? Vai tā ir gudrība? Bet Dievs ir ļoti žēlsirdīgs, tādēļ kopā ar Gudrības grāmatas autoru mēs varam teikt: Bet Tu esi žēlsirdīgs visiem, jo Tu vari visu; Tu izliecies neredzam cilvēku grēkus, lai tik viņi atgrieztos.
Bet tas nenozīmē, ka Viņš neredz grēkus. Otrādi, Dievs grib, lai arī mēs tos redzētu, atzītu un atgrieztos. Jo Tu mīli visu, kas pastāv, un neko neienīsti no tā, ko esi radījis, tādēļ ka, kaut ko ienīzdams, Tu to nebūtu darījis. Tu redzi, brāli un mās, cik liela ir Dieva mīlestība uz mums?
Bet tas nav viss. Viņš savas lielās mīlestības dēļ, sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai Viņš meklētu un glābtu to, kas bija pazudis. Zahejs, muitnieku priekšnieks, bija tāds cilvēks, kuru meklēja Jēzus, bet arī Zahejs meklēja Jēzu. Pēc tikšanās Zahejs redzēja savus grēkus un kļūdas, viņa sirds mainījās un tādēļ viņš varēja teikt: Kungs, pusi savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu esmu apkrāpis, tam atdošu četrkārtīgi.
Vai tas viss ir maz, lai mēs būtu ļoti pateicīgi cilvēki? Nē. Tas ir tik daudz, tāpēc brāli un mās, ir jābūt pateicīgam katru dienu, katru mirkli. Tāpēc svētās Mises laikā mēs gribam slavēt Dievu ar katru žestu, katru vārdu un dziesmu. Bet tas mums ir jādara ne tikai baznīcā, bet arī mājās, darba vietā.

T. Staņislavs Praciaks OCD