Skapulāra Dievmātes svētki
Šodienas Karmela kalna Dievmātes svinības, kas pazīstamas arī kā Skapulāra Dievmātes svētki, ir saistītas ar Dievmātes parādīšanos 1251. gadā Karmelītu ordeņa ģenerālim Sīmanim Stokam. 1251. gada naktī no 15. uz 16. jūliju viņš ieraudzīja Jaunavu Mariju ar bērniņu Jēzu rokās eņģeļu ieskautus, ieģērbtus karmelītu ordeņa drēbēs. Viņa pasniedza tam skapulāru un sacīja: “Pieņem mīļotais dēls tava ordeņa skapulāru, kā brālības spēka zīmi, privilēģiju tev un visiem karmelītiem. Kas tajā mirs, tas izbēgs elles uguni. Lūk, pestīšanas, glābšanas briesmās, miera derības un mūžīgo saistību zīme.” Šis notikums aizsāka lielu skaistu skapulāra tradīciju karmelītu ordenī un Baznīcā. Šis ordenis deva lielus mistiķus, piemēram, svēto Jāni no Krusta, svēto Terēzi no Jēzus, svēto Terēzi no Bērna Jēzus vai mūsu laika svēto Edīti Šteinu.
Skapulārs automātiski nenes pestīšanu, tas neatbrīvo mūs no pūlēm cīnīties ar ļaunumu sevī un apkārt. Šīs zīmes efektivitāte vienmēr ir atkarīga no konkrēta cilvēka iekšējās dispozīcijas, viņa dzīvās ticības, centības darbā ar sevi un mīlestības attiecībā pret citiem. Tātad runa ir par drosmīgu Kristus atzīšanu savā dzīvē, rīkoties pēc Evaņģēlija pieņemot dažādus lēmumus, domājot un darbojoties.
Šodienas evaņģēlijā Kristus māca mums, kas pieder Viņa ģimenei. Kādu dienu ļaužu pūļu ielenkumā Viņš mācīja ļaudis, kad saņēma ziņu, ka māte un brāļi atrodas ārpus mājas un vēlas ar Viņu runāt. Jēzus nepārtrauc mācīt. Viņš nesteidzas ar viņiem sastapties, bet, lūkojoties uz cilvēkiem, kas sēž apkārt, Viņš negaidīti izdara vienu no iespaidīgākajiem Evaņģēlija teikumiem: „Lūk, mana māte un mani brāļi. Jo, kas Dieva gribu pilda, tas ir mans brālis un māsa, un māte.” ”(Mk 3: 34-35). Šajā paziņojumā Jēzus nav pret savu māti un tuviniekiem. Viņa vārdos ir mācība “priekš”: viņa mācekļiem, Viņa ģimenei, kas gaidīja ārpusē, pūlim, kurš Viņu klausījās, visiem, kas ir Baznīca. Jēzus paziņo, ka Viņa ģimenes tuvākajā lokā, Viņa draugu lokā, tik Viņam dārgiem, kā māte, brāļi vai māsas, pieder nevis caur asins radniecību, vai tuvu radniecību, bet caur Viņa Tēva gribas pildīšanu.
Tātad tas, kurš nopietni uztver Dievu, kas klausa Viņu, kurš uzticīgi pilda Viņa baušļus, ir arī tuvu Jēzum, un caur to viņš arī nonāk Jēzus garīgās ģimenes lokā, tas ir Viņa māte, māsa un brālis.
T. Staņislavs Praciaks OCD
