Svētā Gara nosūtīšanas svētki
Mēs dzīvojam laikā pēc Svētā Gara nosūtīšanas, bet tā turpinās. Vai mēs nesaņēmām Svēto Garu kristības un iestiprināšanas sakramentā? Un tiešām mūsos ir spēks, lai arī mēs būtu Kristus augšāmcelšanās liecinieki.
Mēs bieži kļūdāmies un ne tikai mēs, bet vispirms jaunieši, ja gaidām no Svētā Gara nonākšanas vai iestiprināšanas sakramenta kaut ko neparasti lielu, kādu brīnumu, līdzīgu, kāds notika ar apustuļiem Svētā Gara nonākšanas brīdī. Kāda ģimnāzijas audzēkne Magda pēc iestiprināšanas sakramenta pieņemšanas rakstīja: „Pieņemt Svēto Garu nozīmē iemācīties runāt Jēzus valodā, tas ir, mīlestības valodā. Šai mīlestības valodai jābūt redzamai vārdos un darbos, lūgšanā un klusēšanā, mājās, skolā un darba vietā, privātajā dzīvē un sabiedriskajā dzīvē. Katrs sakraments ir personiska tikšanās ar Dievu, bet šīs tikšanās augļi ir atkarīgi no abām pusēm: no Dieva un no cilvēka.”
Svētais Francisks no Sales skaidro, kā Svētais Gars mūs svētdara. Viņš teica tā: „Svētais Gars svētdara cilvēku caur impulsiem, pieskaršanos, atgādinājumiem un iekšējiem pārmetumiem, caur gaismas uzplaiksnījumiem, ko Dievs mūsos dara, apveltot mūsu sirdi ar svētībām, rūpēm un tēvišķu mīlestību, lai mūs modinātu, aizkustinātu un pievērstu svētiem tikumiem, mīlestībai uz debesīm, labiem nodomiem; ar vienu vārdu sakot, tam visam, kas mūs tuvina mūžīgajai dzīvei.”
Svētais Gars mums palīdz dzīvot gudri, pareizi, dzīvot īsta kristieša dzīvi, būt taisnīgiem cilvēkiem. Svētais Pāvils mums atgādina: Ikvienam tiek dota Gara atklāsme, lai nestu labumu. Jo mēs vienā Garā visi esam ar kristību apvienoti vienā miesā un mēs visi esam ar vienu Garu piepildīti.
Izpildīsim to, uz ko mūs mudina svētīgais Jānis Pāvils II: „Dārgie brāļi un māsas, jums ir jābūt stipriem! Jums ir jābūt stipriem spēkā, ko dod ticība! Jums ir jābūt stipriem ticības spēkā! Jums ir jābūt uzticīgiem! Šodien šis spēks jums ir vairāk nepieciešams nekā jebkad agrāk. Jums ir jābūt stipriem cerības spēkā, kura pilnībā piepilda cilvēka dzīvi ar prieku un neļauj apbēdināt Svēto Garu.”
T. Staņislavs Praciaks OCD
