Ģimene ir pirmā kopiena, kurā dzimst, dzīvo un attīstās jauns cilvēks. Tajā viņš mācās mīlēt, piedot, būt atvērtam katram cilvēkam, pieņemt tuvāko, būt labvēlīgam. Šeit viņš arī iepazīst Dievu un mācās uzticēties Viņam caur savu vecāku liecību. Kāda ir tava ģimene? Vai tu mīli savu ģimeni?
Svētais Pāvils vēstulē Kolosiešiem raksta, ka mēs esam Dieva izredzētie, svētie un mīlētie. Vai patiešām tādi mēs esam? Svētais Pāvils novēl, lai mūsu dzīvē būtu žēlsirdība, laipnība, pazemība, lēnprātība un pacietība. Ne tikai ģimenē, bet arī pret otru cilvēku būsim iecietīgi un piedosim cits citam, ja vienam ir ko sūdzēties par otru. Bet pāri tam visam mūsu sirdīs jāvalda mīlestībai, kas ir pilnības saite un Kristus miers. Tādiem būt ir mūsu uzdevums. Skatieties vecāki, ka nekaitiniet savus bērnus, lai viņi nezaudē garu. Sīrahs jums atgādina: Kas godā savu tēvu, tas redzēs prieku no bērniem. Jūs gribat, lai jūsu bērni būtu paklausīgi, tad arī jums ir jābūt paklausīgiem saviem vecākiem. Vienā pasakā Krilovs raksta par vecīti un trim jauniešiem. Man patīk tas, ko vecītis viņiem atbildēja. Viņš teica: Gudrs ir tas, kas kaut ko no sevis dāvā otram cilvēkam. Un viss, ko viņš dara, nav tikai sev, bet saviem bērniem, mazbērniem un citiem cilvēkiem. Viņš nedomā par sevi un savu laimi, bet par tiem, kuri būs pēc tam, par viņu laimi. Bērni, klausieties, ko jums saka svētais Pāvils: esiet paklausīgi vecākiem visās lietās, jo tas patīk Kungam. Pats Jēzus bija paklausīgs Marijai un Jāzepam. Tad Viņš aizgāja tiem līdz un nonāca Nācaretē, un bija viņiem paklausīgs. Uzticība Dievam pieprasa izpildīt savus pienākumus dažādās privātās situācijās, bet vispirms izpildīt pienākumu pret vecākiem. Kā lasām Sīraha grāmatā: Dēls, atbalsti savu tēvu vecumdienās un neskumdini viņu viņa mūžā!
Paklausība dāvā cilvēkam cieņu no citiem cilvēkiem. Tad cilvēks ir liels un viss, ko viņš darīs, būs labs. Evaņģēlists Lūkass teica par Jēzu: Un Viņš pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un pie cilvēkiem. Arī Sīrahs runā par to: Esi lēnprātīgs, īstenojot savas ieceres, bērns, un tevi mīlēs cilvēks, kas Dievam tīkams. Es novēlu, lai mēs visi tādi būtu vienmēr, ne tikai tad, kad ir svētki.
T. Staņislavs Praciaks OCD