Kristus ir  augšāmcēlies! Mani dārgie draudzes locekļi!

Lieldienu oktāva ir beigusies, bet mēs aizvien turpinām izdzīvot pashālo prieku, ka Kristus augšāmcēlies uzveica sātanu, nāvi, tumsu un bailes. Viņš ir dzīvības Kungs.
Kā jūs jau zināt, es aizbraucu uz Poliju sludināt rekolekcijas, pēc kurām, man vajadzēja atgriezties uz mūsu draudzes rekolekcijām. Tomēr vīrusa dēļ es biju spiests palikt Polijā un ar nepacietību gaidu, kad varēšu atgriezties atpakaļ. Gada sākumā, ikviens no mums daudzko ieplānoja, tomēr vīrusa dēļ, daudzi no šiem plāniem nebūs realizēti. Tā tas dzīvē ir, ka ne viss no mums ir atkarīgs.
Draudzes svētkus un atlaidas, kurus pēc 15 gadiem, atkal pavadīju Polijā, es garīgi izdzīvoju kopā ar jums un domāju, ka mēs aizvien esam vienoti garīgi. Savās lūgšanās uzticu Dievam visu mūsu draudzi un katru atsevišķi.
Domāju, ka ierobežojumi iziet no mājām, izraisīja vai vismaz liekt aizdomāties par mājas un ģimenes lomu. Šodienas pasaulē mājas bieži ir hotelis. Izejam no tām agri, atgriežamies vakarā. Reti kad rūpējamies par labu atmosfēru. Ģimenes saites arī nav tās labākās, vai izdevušās. Vīrusa dēļ mājas ir kļuvušas par darba vietu, skolu un baznīcu. Tagad mums arī vairāk laika priekš sevis. Mums vajag jaunu skatījumu uz māju un ģimeni. Dieva gaismu. Mēs visi esam atbildīgi par atmosfēru mājās, kāda tā būs. Lai tā ir pilna siltuma un rūpju. Vairāk runāsim savā starpā. Lai Dievs valda mūsu mājās, uzticēsim Viņam visas mūsu grūtības.
Ar nepacietību gaidu, kad varēšu atgriezties Latvijā, esmu vesels un jums visiem arī to pašu novēlu.
Lai Dievs jūs sargā un stiprina. Viņš ir labs un mīlošs. Viņā salieciet visu savu cerību un paļāvību. Lai Augšāmceltais mūs stiprina, dāvā drosmi un atņem bailes un nemieru. Viņš ir augšāmcēlies, šo prieku vīruss nevar ne aptumšot, ne atņemt. Alleluja!

Lai Dievs jūs visus svētī!

T. Staņislavs Praciaks OCD