Svētā Jāzepa baznīcā Rīgā 2019. gada 14. decembrī notika kārtējā kopienas ikmēneša tikšanās. Karmela ordenī šai dienā svin svētā Jāņa no Krusta lielos svētkus – ar īpašiem lasījumiem, Gloria un Credo Svētajā Misē, kuras laikā karmelītu laju kopienā tika uzņemti arī četri jauni locekļi. Viņi vismaz pusgadu bija piedalījušies kopienas tikšanās reizēs, skatījušies, mācījušies un pārbaudījuši savu vēlēšanos ciešāk saistīties ar ordeni. Uzņemot viņiem svinīgi uzlika iepriekš pasvētītus brūnos skapulārus un iesākās jauns posms viņu dzīvē: pēc diviem gadiem ar kopienas padomes piekrišanu viņi varēs dot savu pirmo solījumu – trīs gadus dzīvot evaņģēlisko padomu un Kalna svētību garā. Tad ar padomes atļauju viņi varēs dot solījumu uz mūžu.
Laju karmelīti kopā ar klosteros dzīvojošajiem karmelītu brāļiem un māsām pieder Terēzes Karmela lielajai ģimenei, īstenojot šo harismu atbilstoši savam laju aicinājumam un dzīvesveidam. Karmelīta nostāju raksturo pravieša Elija vārdi: dzīvs ir Kungs, kura priekšā es stāvu (sal. 1. Ķēn 18,15). Katru mirkli apzināties sevi esam Viņa klātbūtnē, pastāvīgi būt vienotam ar Dievu lūgšanā, kas ir “būšana kopā ar Draugu, par kuru mēs zinām, ka Viņš mūs mīl” (Sv. Avilas Terēze). Šī vienotība ir saistīta ar ikdienas apustulātu, kalpojot Baznīcai. Tas ir kristībā saņemtais aicinājums, kuru karmelīts cenšas izdzīvot apzinātāk un pēc iespējas pilnīgāk. Labs paraugs viņam tajā ir Dievmāte, kas ir visu ordeņa locekļu Māte un Māsa.
Kā visiem kristiešiem, arī lajiem karmelītiem, dzīvojot pasaulē, jāsastopas ar daudziem izaicinājumiem. Nepamest lūgšanu, nepagurt grūtību priekšā viņiem māca svētais Jānis no Krusta. Baznīcas doktors, radikālais svētais un dzejnieks caur saviem darbiem ļauj iepazīt iemīlēšanās Dievā nepārvaramo saldumu, viņš ved caur tumšo sajūtu nakti, kad liekas, ka Dievs ir paslēpies un nav atrodams, uz mūsu mērķi – vienotību ar Dievu.
Teksts un foto: Silvija Veita