2. februāris – Konsekrētās dzīves diena

Vai tu Mani mīli vairāk nekā šie? Par konsekrēto dzīvi.

„Vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” (Jņ 21, 15) Vienmēr un visos laikos ir bijuši cilvēki, kuri savā sirdī ir sadzirdējuši šos vai līdzīgus vārdus un sapratuši, ka viņus uzrunā Kungs Jēzus, dzīvais Dieva Vārds. Tāpēc, ja tava atbilde ir līdzīgi kā Pēterim: „Jā, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!”, tad tā prasa rīcību – savas dzīves dāvāšanu, sekojot Kungam, kurp vien Viņš iet. Tam, kuru mīli no visas sirds, nevari uzdāvināt tikai kādu daļu no savas dzīves, pat ja tā būtu tā skaistākā un nevainojamākā, tam gribi dāvināt sevi visu – tādu, kāds esi, kā tas notiek, piemēram, laulībā starp vīrieti un sievieti. Vēl jo vairāk starp dvēseli un tās Līgavaini Jēzu Kristu. Šāda pilnīga sevis veltīšana Dievam notiek, dodot paklausības, nabadzības un šķīstības svētsolījumus, sekojot un cenšoties līdzināties cilvēktapušajam Dieva Dēlam Jēzum Kristum, kurš arī bija paklausīgs (līdz pat nāvei pie krusta), nabadzīgs un šķīsts. Jēzus, iemiesojoties un atdodot Savu dzīvību par katru cilvēku, ir noslēdzis mūžīgās mīlestības derību starp cilvēku un Dievu, apliecinot, ka Mīlestībai pieder pēdējais vārds. Konsekrētās (Dievam veltītās) personas jau savas dzīves laikā drīkst izdzīvot šo derību (laulību) starp Dievu un cilvēku, tādējādi liecinot par to, kas visus ticīgos cilvēkus, visus brāļus un māsas, sagaida pēc šīs dzīves – mīlestības vienotība ar Dievu. Kā sacījusi svētā Terēze no Bērna Jēzus, „mīlestību var atlīdzināt vienīgi ar mīlestību.”

Ikšķiles karmelīšu māsas
Foto: Silvija Veita