2. novembris – Mirušo piemiņas diena
Pasaulē ir cilvēki, kuri tic Dievam un arī tādi, kuri Dievu nepieņem, kuri dzīvo tā, kā viņi grib, kuriem svarīgi ir tikai šeit un tagad. Tas ir normāli, ka pasaule dara visu, lai cilvēks nedomātu par nāvi.
Šodien Baznīca piemin visus mirušos, tas nozīmē, ka šodien mēs stāvam nāves priekšā. Nāve ir mūsu ticības tests. Ja tā ir baiļu pilna, tas nozīmē, ka mums kaut kas ir jāmaina. Mūs gaida liels darbs. Bet palīdzība ir meklējama Svētajos Rakstos. Svētais Pāvils mums atgādina: vai tad jūs nezināt, ka mēs visi, kas esam kristīti Kristū Jēzū, esam kristīti Viņa nāvē? Kāpēc? Tāpēc, ka caur Viņa nāvi mēs visi esam pestīti. Un caur ticību mēs saņemam jaunu dzīvi. Kā tālāk saka svētais Pavils: Kristībā mēs līdz ar Viņu esam apbedīti nāvei, lai arī mēs ieietu jaunā dzīvē. Jēzus teica Martai: Vai tad Es tev neteicu, ka tu redzēsi Dieva godību, ja ticēsi? Mēs visi, te klātesošie, esam kristieši un ticam, ka viss, ko teica Dievs, ir patiesība un viss piepildīsies.
Bet neticīgam cilvēkam nāve ir traģēdija. Tajā brīdī, kad atnāks nāve, viss beigsies. Tas ir normāli, ka tāds cilvēks dara visu, lai šeit, virs zemes dzīvotu pēc iespējas ilgāk, ilgāk nekā pārējie. Bet tā ir ilūzija tāpēc, ka viņš nevar uzvarēt nāvi. Šīszemes dzīve ir tikai sākums, kurš beidzas ar nāvi, kas ir pāreja uz mūžīgo dzīvi. Tas nozīmē, ka visi dzīvos tālāk! Bet kāda būs tā dzīve pēc nāves? Tas ir atkarīgs no katra no mums. Pravietis Daniēls mums atgādina: Daudzi no tiem, kas guļ zemes putekļos, uzmodīsies: vieni mūžīgai dzīvei un citi mūžīgam kaunam. Un kas ir svarīgi: šajos laikos tiks atpestīta tava tauta, katrs, kas izrādīsies ierakstīts grāmatā.
Šodien Baznīca mums atgādina vienu svarīgu lietu: lūgšanu par mirušajiem. Mēs zinām, ka daudz grēkojam, nemīlam tā, kā Dievs (vēlas) un neesam pilnīgi. Mirušie nevar palīdzēt paši sev, tādēļ viņi gaida palīdzību no mums, viņi gaida mūsu lūgšanu, svētās komūnijas pieņemšanu viņu nodomā, kapsētu apmeklēšanu. Izpildīsim to, par ko raksta psalmu autors, lai palīdzētu mūsu mirušajiem tuviniekiem: Es iešu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas ir mana prieka avots.
T. Staņislavs Praciaks OCD
