Parastā liturģiskā laika XXXIII. svētdiena

Daudz cilvēku grib uzzināt, kas būs nākotnē un ir arī tādi cilvēki, kuri domā, ka viņi ir nākotnes pravieši, tāpēc viņi runā par pasaules galu, par pēdējām dienām, par armagedonu (pasaules galu). Viņiem patīk, ka citi cilvēki baidās, ka viņi krīt panikā.
Katoliskās baznīcas katehismā lasām: „Atmetamas ir it visas zīlēšanas formas: vēršanās pie sātana vai dēmoniem, mirušo garu izsaukšana, kā arī citi paņēmieni, kas it kā ‘atklāj’ nākotni. Horoskopu pētīšana, astroloģija, hiromantija, pazīmju tulkošana un buršana, gaišredzības fenomeni, palīdzības meklēšana pie īpašiem starpniekiem (mēdijiem) – tajā visā slēpjas vēlme iegūt varu pār laiku, vēstures gaitu un – galu galā – pār cilvēkiem, kā arī centieni sev piesaistīt apslēptos spēkus. Visas šīs parādības ir pretrunā ar godu un cieņu, ko pavada mīloša bijība un kādu mums pienākas apliecināt vienīgi Dievam.”
Šodien Jēzus mums teica: Tomēr par to dienu vai stundu nezina neviens, ne eņģeļi Debesīs, ne Dēls, bet vienīgi Tēvs. Vai mēs to labi dzirdam? Ja par to nezina ne eņģeļi, ne Dēls, bet tikai Tēvs, tad no kurienes par to zina šie cilvēki, kuri runā par konkrētu armagedona (pasaules gala) datumu? Nevienam no mums nevajag censties uzzināt nākotni – kad tā pienāks un kā tad būs, bet ir jābūt gataviem šai dienai. Šodien Jēzus teica arī šādus vārdus: Viņš tad sūtīs eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes malām līdz pat debesu augstumiem. Vai tiešām es būšu kopā ar viņiem? Vai pēc manas nāves saņemšu mūžīgo dzīvi vai mūžīgo kaunu?
Tad ko darīt, kā dzīvot? Tikai tā, it kā katra diena ir mana pēdējā diena. Dievs vienmēr ir mūsu palīdzība. Vai par to atceros? Jēzus teica: Viņš jau ir tuvu, durvju priekšā. Tas nozīmē, ka katrā Svētajā Misē Jēzus tiešām ir manas sirds durvju priekšā. Ļoti bieža Jēzus pieņemšana Euharistijā un grēku sūdzēšana, Viņa vārdu pildīšana nesīs mums Viņa palīdzību.

T. Staņislavs Praciaks OCD