Sv. Terēzes no Avilas svētki

Tas, ko mēs lasām Gudrības grāmatā, var tikt attiecināts arī uz svēto Terēzi no Avilas. Bez aprēķina mācījos, bez skaudības dalos. Viņa daudz saņēma no Dieva un var palīdzēt katram no mums, kas tikai to vēlas. Šī palīdzība attiecas uz mūsu garīgo dzīvi. Kā raksta tālāk Gudrības grāmatas autors: Kas tajā smeļas, tiek apveltīts dāvanām – tās audzināšanā guvis, draudzību noslēdz ar Dievu.
Svētā Terēze ir līdzīga samārietei, kura atnāca pie akas, lai smeltu ūdeni. Varbūt viņa dienā te nāca vairāk nekā vienu reizi. Bet pēc tikšanās ar Jēzu viņa mainīja savu dzīvi. Tā arī Terēze līdz Jēzus satikšanai dzīvoja kā vienkārša mūķene, bet, pēc tam viņai Jēzus ir viss. Viņa saņēma to pašu dāvanu, ko samāriete: Kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu. Šis avots ir pats Jēzus. Kā raksta svētā Terēze: „Ja līdzās ir tik labs draugs, tik labs kapteinis, kas bija gatavs ciest pirmais, visu var izturēt. Viņš palīdz un dod spēku. Viņš nekad nepamet. Viņš ir īsts draugs.” Tāpēc nav citu ceļu, nevar kaut kur meklēt citu ceļu vai palīdzību, jo Jēzus ir īstā palīdzība, dzīvība, Viņš ir viss. „Nemeklējiet citu ceļu, pat ja jūs būtu pašā kontemplācijas virsotnē. Visas svētības mēs saņemam no mūsu Kunga. Viņš pats jums to iemācīs. Mums ir jātur acu priekšā Viņa dzīve – tas ir vislabākais paraugs… Svētīgs ir tas, kas Viņu no sirds mīlētu un vienmēr būtu kopā ar Viņu!”
Kā to izdarīt, lai būtu vienmēr kopā ar Jēzu? Cik daudz mūsu dzīvē ir rūpju, uzdevumu, ka tikai uz mazu lūgšanu ir laiks. Taču tas, kas tiešām grib, viegli atrod laiku, lai tiktos ar Jēzu. Bet mēs visi varam pieņemt kādu palīdzību, par kuru raksta svētā Terēze. Viņa runā par iekšējo klusēšanu pēc svētās komūnijas pieņemšanas. Tas ir tik svarīgs moments, ka Terēze raksta: „Šis ir labs brīdis, lai mūsu Kungs jūs mācītu, lai mēs Viņu uzklausītu un lai skūpstītu Kunga kājas par to, ka Viņš ir vēlējies mūs mācīt, un lai Viņu lūgtu, kaut tikai Viņš neietu prom!” Svētā Terēze arī stāsta, ko darīt tajā brīdī: „Taču tad, kad jūs esat saņēmušas Kungu, Viņš pats personīgi ir jūsu priekšā, tāpēc lūkojiet aizvērt miesas acis un atvērt dvēseles acis, un raudzīties savā sirdī.” Bet ne visi var redzēt Kungu, viņu pašu vainas dēļ. „Kas tāds nav, kas Kungu neuzņem kā draugu, nedara visu iespējamo un gauži nelūdz, lai Kungs viņam atklājas – tādam Viņš neļauj sevi pazīt.”
Protams, nav viegli to izpildīt un mums būs arī grūtības un problēmas, bet svētā Terēze mūs lūdz, lai mēs šo lūgšanas veidu praktizētu. „Ja iesākumā jums būs grūti pierast pie tā, ka ir nepieciešams sevi sakopot… tomēr neatmetiet sevis sakopošanu, jo ar to Kungs vēlas pārbaudīt, cik ļoti Viņu mīlat. Atcerieties, ka ir ļoti neliels skaits dvēseļu, kas Viņu pavada un Viņam seko pārbaudījumos… Tāpēc mums kāds nieks ir jāpacieš, lai Viņš saprastu, ka mēs patiešām vēlamies Viņu redzēt.”
Nebaidīsim izpildīt to sava dzīvē, jo Terēze zina, ko raksta, tāpēc ka viņa pati to piedzīvoja.

T. Staņislavs Praciaks OCD