Kunga Žēlsirdības svētki

Cik viegli būt gatavam palīdzēt otram cilvēkam, ja viņš to nelūdz. Cik viegli teikt: „Es ticu,” ja viss ir kārtībā, ja manā dvēselē ir prieks. Bet, cik ļoti grūti to teikt, ja ir problēmas, grūtības, krīze. „Ticība ir pamats, mīlestība – vainagojums. To abu apvienojums ir pats Dievs. Visi pārējie tikumi izriet no šiem diviem. Kas tic, tas nekļūdās, bet, kam ir mīlestība, tas neienīst” teica svētais Ignācijs no Antiohijas.
Lūk, apustulis Toms. Trīs gadus viņš staigāja kopā ar Jēzu un cik daudz brīnumu viņš redzēja, bet tagad viņš par to ir aizmirsis. Tagad viņš atceras tikai krustu, ciešanas un nāvi. Tādēļ Toms neticēja pārējiem apustuļiem. Bet Dievs ir žēlsirdīgs un grib, lai Toms būtu ticīgs, un ne tikai viņš, bet lai arī mēs visi būtu ticīgi. Jēzus viņam un katram no mums saka: neesi neticīgs, bet ticīgs! Protams, mūsu problēmas vai krīzes var būt par cēloni, ka mēs šaubāmies, neuzticamies Dievam, bet vai šīs problēmas un krīzes ir lielākas nekā Dievs? „Kad ir grūti, atceries, ka mēs neesam aicināti gūt panākumus, bet būt uzticīgi. Uzticība ir svarīga arī vismazākajās lietās, un ne pati par sevi tā ir svarīga, bet gan Dieva gribas dēļ” saka svētā māte Terēze no Kalkutas.
Svētais apustulis Jānis mums atgādina: ikviens, kas dzimis no Dieva, uzvar pasauli. Un šī uzvara, kas pārspēja pasauli, ir mūsu ticība. Tikai ticība kopā ar mīlestību var pārveidot mūs, lai mēs varētu godīgi, pazemīgi un klusi panest visas problēmas vai krīzes. Tādēļ svētais Jānis Pāvils II mūs aicina: „Atveriet savas sirdis vislielākajai Dieva dāvanai – Viņa mīlestībai, kura caur Kristus Krustu atklājās pasaulei kā žēlsirdīgā mīlestība. Esiet gatavi liecināt par cilvēku. Palīdziet mūsdienu cilvēkam piedzīvot Dieva žēlsirdīgo mīlestību! Lai tās gaisma un siltums mums palīdz saglabāt cilvēcību!” Izpildīsim šos vārdus savā dzīvē.

T. Staņislavs Praciaks OCD