Lieldienu VI svētdiena

Vai mēs, brāli un mās, kādreiz jautājam sev: Kas es esmu? Kāds ir mans mērķis? Ko es gribu? Kur es eju? Savā dzīvē mēs daudz pārdzīvojam laimi un nelaimi, prieku un skumjas, problēmas, grūtības. Kā tas viss ietekmē mani, manu dzīvi, manas attiecības ar citiem cilvēkiem? Svētais Augustīns mums atgādina: „Tu kļūsti no dienas dienā skaistāks par tik, par cik tevī pieaug mīlestība. Jo mīlestība ir dvēseles rota, tās skaistums.”
Šodien Jēzus mums visiem teica: Es jums atstāju mieru, Es jums dodu savu mieru; ne tā, kā pasaule dod, Es jums dodu. Tas nozīmē, ka Kristus miers balstās uz iekšējo līdzsvaru, vispirms uzvarot pašam sevi, savus netikumus, naidu pret otru, savu iekšējo nemieru. Jo miers sākas sirdī. Mīloša sirds piedod melus, uz vardarbību neatbild ar vardarbību. Cilvēku nelaime ir tieši tā, ka viņi nemīl Dievu, neuzticas Viņam un tādēļ neuzticas arī paši sev. No tā rodas nebeidzams naids, nepārtrauktas dusmas, sasprindzinājums, konflikti un aizvien lielāks miera apdraudējums.
Jā, konflikti. Pirmajā Baznīcā arī bija konflikti. Pirmie kristieši bija jūdi, bet, maz pamazām arī pagāni sāka kļūt par kristiešiem. Tā bija jauna situācija. Kā mēs dzirdējām: Kad Pāvilam un Barnabam izcēlās ar tiem ne mazums strīdu un ķildu, tika nolemts, ka Pāvils un Barnaba, un vēl daži no viņiem dosies šajā jautājumā uz Jeruzalemi pie apustuļiem un vecākajiem. Jautāsim sev: kā mēs reaģējam uz konfliktiem mūsu ģimenē, darbā vietā, kopienā, draudzē? Problēma nav konflikts, bet, kā mēs reaģējam uz to un kā to pārdzīvojam. Apustuļi un citi, kuri bija Jeruzalemē, gribēja atrisināt problēmu: vai apgraizīt pagānus, kuri pieņem kristību, vai nē? Paskatīsimies, kā viņi to izdarīja.
Pirmajā vietā: klausīšanās spēja. Pāvils un Barnaba daudz stāstīja par to, kā viņi sludināja Evaņģēliju, par kristību un par visiem misiju darbiem. Visi gribēja uzzināt problēmu, tādēļ uzmanīgi klausījās. Saruna tā nav tikai pļāpāšana, daudz vārdu, bet arī uzmanīga klausīšanās, žestu un uzvedības lasīšanas spēja, jūtu atklāšana. Konfliktā nav nevainīgo, visi ir vainīgi, vieni mazāk, citi vairāk. Tādēļ klausīšanās ir svarīga, lai saglabātu pacietību un mieru.
Otrajā vietā: atvēršanās uz Svēto Garu. Apustuļi caur savu lūgšanu piesauca Svēto Garu kā gaismu, lai pieņemtu konkrētu un pareizu lēmumu. Tātad arī mēs nevaram aizmirst par lūgšanu savos konfliktos.
Dažreiz pilnīga harmonija starp darbabiedriem vai kopienā netiks panākta, bet konfliktu vajag atpazīt, izteikt, atzīt. Te ir nepieciešama otra cilvēka brīvības akceptēšana. Sadarbība, dzīve ģimenē, kopienā pieprasa savstarpēju kultūru, kura ir bez skaudības, dusmām un naida. Mana augšana labajā ir atkarīga no visas ģimenes, kopienas, bet vispirms no mana personiskā darba.
Svētais Maksims teica: „Mīlestība izpaužas ne tikai mantas dalīšanā, bet daudz vairāk kā dalīšanās Dieva mācībā un personiska kalpošana tuvākajam.”

T. Staņislavs Praciaks OCD