Svētais Kolumbans ir teicis: „Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir viens Dievs. Zināšanas par Vissvēto Trīsvienību pamatoti tiek pielīdzinātas jūras dziļumiem. Līdzīgi kā jūras dzīles nav aizsniedzamas cilvēka skatienam, tāpat arī Vissvētā Trīsvienība nav aptverama cilvēka prātam. Tie, kuri vēlas saprast Dieva bezgalību, lai vispirms mēģina iepazīt visumu.”
Šodien, kad mēs godinām Vissvēto Trīsvienību, jautāsim sev: ko mēs zinām par Vissvēto Trīsvienību? Katoliskās Baznīcas Katehismā mēs varam izlasīt: „Vissvētās Trīsvienības noslēpums ir centrālais ticības un kristīgās dzīves noslēpums. Vienīgi Dievs var dot mums spēju to iepazīt, atklājot sevi kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars” (KBK 261). Tas, ko mēs zinām par Vissvēto Trīsvienību, var mums palīdzēt, lai mēs godīgi un labāk dzīvotu.
Šajā Katehismā mēs lasām: „Trīsvienība ir Viena” (KBK 253). Protams, starp personām ir atšķirības, bet Tās ir viens vienīgs Dievs. Tāpat arī mēs. Ģimenē, kopienā vai draudzē – starp visiem tās locekļiem ir liela atšķirība, bet viņi visi ir viena ģimene, kopiena, draudze. Un te ir jautājums: vai patiešām mūsu ģimenē, kopienā, draudzē un mūsu sirdī ir vienotība? Cik bieži mēs strīdamies? Cik ilgi turpinās klusēšanas dienas? Tāpēc Trīsvienība mums māca, lai tur, kur esam, mēs rūpētos par vienību.
Ja mēs tālāk lasīsim šo Katehismu, tad atradīsim, ka „Dievišķās personas ir reāli atšķirīgas viena no otras” (KBK 254). Tiešām, Tēvs nav Dēls un Dēls nav Tēvs, un arī Svētais Gars nav Tēvs vai Dēls, bet starp Viņiem ir pilnīga mīlestības akceptēšana. Svētīgais Jānis Pāvils II mācīja, ja mēs akceptēsim atsevišķu ģimenes locekļu atšķirības domās un izturēšanās veidā, tad ģimene paliks kopā. Ja mūsu ģimenē, kopienā, draudzē būtu vairāk savstarpējas akceptēšanas, tad tajās būtu mazāk asaru.
Un vēl, ko mēs varam izlasīt Katehismā: „Dievišķās personas ir savstarpējās attiecībās” (KBK 255). Kādas ir šīs attiecības? Tās ir: īsta un šķīsta mīlestība, miers, prieks un pašaizliedzība. Tas mums ir uzdevums, lai mūsu attiecībās būtu vairāk mīlestības, pašaizliedzības un sadarbības. Kur nav savstarpējas dalīšanās mīlestībā un labajā, tur nav laimes. Mācīsimies, lai mūsu ģimenē, kopienā, draudzē valdītu pilnīga mīlestība, pilnīga vienība un labais, līdzīgi Vissvētai Trīsvienībai.
T. Staņislavs Praciaks OCD