I Gavēņa svētdiena

Lai cilvēku starpā būtu labas attiecības un nesaraujamas saites, par to ir jārūpējas. Mēs rūpējamies par savām attiecībām, uzturot savstarpējus kontaktus – tiekoties, uzrakstot vēstuli, piezvanot. Bet, ja tā visa nebūs, tad arī mūsu attiecības un saites zudīs un mēs būsim kā sveši. Tas attiecas ne tikai uz ģimeni, bet arī uz mūsu garīgo dzīvi.
Kristietis ir ne tikai „labs cilvēks”, jo tādam ir jābūt katram cilvēkam, neatkarīgi no tā, vai viņš ir ticīgs vai nē. Jēzus teica: Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt. Tas nozīmē visciešākā veidā saistīt savu dzīvi ar Dievu. Tas ir ik dienas, ik mēnesi, ik gadu veicams svētceļojums, lai padziļinātu savu saikni ar Dievu. Tikai šī saikne ar Dievu dara vērtīgu mūsu garīgo dzīvi. Vai to nepieredzēja pirmie cilvēki paradīzē? Kā runā Gregors Teologs: „Paradīzē cilvēki baudīja neparastu, ārkārtēju tuvumu Dievam un Viņa dāvanām.” Tas bija līdz brīdim, kad viņi izdarīja pirmo grēku. Līdz tam viņi bija brīvi, bet pēc grēka izdarīšanas kļuva par vergiem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi nerūpējās par saikni ar Dievu, bet rūpējās par sevi. Protams, bija kārdinājums, taču Dievs bija tik tuvu. Diemžēl uzvarēja augstprātība. Un arī mēs esam līdzīgi pirmajiem cilvēkiem, ja mēs negribam, lai Dievs par mums rūpējas, ja izvēlamies visu, tikai ne Dievu un domājam tikai par sevi. Ja mēs gribam, lai mūsu saikne ar Dievu būtu stipra un dziļa, tad mums par to ir jārūpējas. Garīgajā dzīvē tas notiek caur lūgšanu, Svēto Rakstu lasīšanu un sakramentu pieņemšanu. Gavēņa laiks ir ne tikai cīņas laiks ar kādu mūsu nepilnību, bet vispirms laiks, lai padziļinātu vai atjaunotu mūsu dzīves saikni ar Dievu. Tādēļ gavēņa laikā vairāk jāpievēršas lūgšanai, Svēto Rakstu lasīšanai un biežāk jāpieņem svētā komūnija.
Kārdinājuma jēga ir šāda: kaut uz vienu mirkli izraut cilvēku no Dieva rokas, kaut uz vienu mirkli atvērt cilvēka sirds durvis un tad sekas atnāks pašas. Katram no mums ir bijuši kārdinājumi un būs arī turpmāk. Katrs kārdinājums nostāda cilvēku izvēles priekšā. Izvēles starp labo, ko piedāvā Dievs, un labo, ko piedāvā sātans. Tā ir izvēle starp Dievu un ne – Dievu; izvēle starp dzīvi ar Dievu dziļā vienotībā ar Viņu un dzīvi blakus Dievam, vienlaicīgi zinot, ka Dievs ir. Caur savu ļauno izvēli mēs kārdinām Dievu.
Neatļauj maldināt, krāpt sevi! Tikai izvēloties dzīvi ar Dievu, tu būsi patiesi brīvs cilvēks un spējīgs mīlēt. Izpildīsim savā dzīvē, it īpaši gavēņa laikā to, ko Jēzus teica sātanam: Ne no maizes dzīvo cilvēks, bet no ikviena vārds, kas iziet no Dieva mutes. Nekārdini Kungu, savu Dievu! Tev būs pielūgt Kungu, savu Dievu, un Viņam vienam kalpot!

T. Staņislavs Praciaks OCD