Cilvēka dzīvē liela nozīme ir mierinājumam, dvēseles pacēlumam. Katram cilvēkam – brīžam – nepieciešams mierinājums. Savukārt vislielāko atvieglojumu un gara pacēlumu cilvēkam sniedz pārliecība, ka viņam tiek piedotas izdarītās kļūdas, ļaunums, grēki. Pats Dievs aicina mierinājumam: Mieriniet, mieriniet manu tautu! Cits prieka cēlonis ir kāda tuvākā parādīšanās, kuru esam gaidījuši. Mūs stiprina pārliecība par Kunga atnākšanu. Ir svarīgi, lai katrs no mums to apzinātos un atcerētos to uz mūžu, ka Kungs ir ar mums. Kaut gan nav zināms, ko mēs varētu izdarīt, Viņš vienmēr ir mūsu tuvumā, tie esam mēs, kas Viņu atgrūž, novēršamies no Viņa, dažreiz pat noslēdzam Viņam savu sirdi. Bet vēlāk pārmetam Dievam, ka mūs ir atstājis, ka nerūpējas par mums. Kad novērsīsies no Viņa, centies pēc iespējas ātrāk atgriezties pie Viņa.
Tādēļ atnāca Jānis Kristītājs, kurš aicināja pārvērsties, atgriezties uz pareizā ceļa. Kā teicis par viņu pravietis Isajs: Saucēja balss: Tuksnesī gatavojiet Kunga ceļu! Taisnas dariet mūsu Dieva takas klajumā! Mūsu ceļam pa kuru pie mums jānāk Kungam, jābūt vieglam un pēc iespējas īsākam, bet mitināšanās vietai jābūt pēc iespējas ērtākai. Darba ir pārāk daudz, lai slinkotu vai vilcinātos. Svētais Pēteris norāda Dieva iecietību pret katru no mums. Dieva laika mērījums neatbilst cilvēka laika mērījumiem. Viena diena – tūkstoš gadu un otrādi. Vai saskati šeit izrādīto pret tevi Dieva mīlestību un labestību? Svētais Pēteris saka: Kungs nevilcinās ar solījuma izpildīšanu, bet ir pacietīgs jūsu dēļ. Viņš negrib, lai kāds pazustu, bet lai visi atgrieztos. Dievs vēlos, lai arī mēs iemācītos pacietību, mierīgu sagaidīšanu. Viņš vienmēr no jauna dod cilvēkam iespējas, lai viņš atgrieztos, lai dzīvotu. Tādēļ caur Jāni Kristītāju aicina uz grēku nožēlošanu un dzīvi ticībā. Kāpēc cilvēki tiecās pie Jāņa? Varbūt katrs savām acīm gribēja redzēt to savādi ģērbto cilvēku, kurš brīnišķīgi un interesanti mācīja. Cilvēkus arī fascinēja Tā noslēpumainā personība, kurš nāks pēc Jāņa un būs stiprāks par Jāni. Jānis, apzinājās savu misiju, tādēļ bija pazemīgs.
Garīgajā dzīvē ir svarīgi būt pazemīgam. Pazemība ļauj saskatīt savu īsto vērtību, tātad savas labās īpašības un trūkumus. Nekad nepārvērtē savas spējas un talantus, bet zina to izcelsmes avotu. Lūk, mūsu uzdevums Adventes laikam: pazemība līdzināt savu ejamo ceļu, savstarpēji samierināties un gaidīt Viņa dienu centieties, lai Viņš jūs atrastu mierā – neaptraipītus un nevainojamus.
T. Staņislavs Praciaks OCD