Kristus Karaļa svētki
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda meli, nepatiesība. Tagad ir normāli, ja vecāki apkrāpj savus bērnus un bērni savus vecākus, priekšnieki apkrāpj savus padotos un padotie savus priekšniekus. Kam ir vara, tam ir likumi. Bet kristietis tā dzīvot nedrīkst.
Šodien Jēzus stāv Pilāta priekšā. Kad Pilāts Viņam jautā, vai tiešām Viņš ir ķēniņš, tad Jēzus atbild: Vai tu pats no sevis to saki, vai arī citi tev par mani ir stāstījuši? Tu jautā tāpēc, ka citi tā runā, jo tādas ir tenkas, citu domas, vai arī tu patiešām gribi to uzzināt, jo tāda ir tavas sirds griba? Cik viegli un bieži mēs paši neapdomīgi atkārtojam citus tenkas, domas. Mēs neko nedarām, lai pārbaudītu, vai tiešām tā ir patiesība, bet nododam tālāk citiem cilvēkiem kādu informāciju. Tādēļ ir jājautā sev, vai tās ir manas personiskās domas un vai tiešām es to zinu, vai tikai citi man par to pastāstīja? Vai patiešām es pazīstu šo cilvēku, vai zinu faktus, vai neko par to nezinu? Cik viegli un neapdomīgi es varu ievainot kādu no savas ģimenes locekļiem, savus kaimiņus vai citus cilvēkus tikai tādēļ, ka es nepārbaudu informāciju. Vai tiešām es gribu, lai citi cilvēki runātu līdzīgi par mani un manu ģimeni?
Šodien arī Jēzus teica: Tādēļ Es esmu dzimis un tādēļ atnācis uz pasauli, lai liecinātu par patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, klausa manu balsi. Tādēļ, ne tenkas vai citu domas, bet patiesība lai ir mūsu vārdos. Polijā ministranti sveicinās vārdiem: „Kristu, valdi pār mums!” un atbilde: „vienmēr un visur!” Lai šis sveiciens nebūtu tikai ministrantu sveiciens, bet katra no mums. Un lai tas nebūtu tikai sveiciens, bet dzīve. Lai Kristus valda pār mums – vienmēr un visur, tas nozīmē tur, kur es esmu: mājās, manā ģimenē, darba vietā, skolā.
Origens norāda, kas ir jādara, lai Kristus valdītu mūsos. „Ja vēlamies, lai mūsos valdītu Dievs, „grēks lai nevalda mūsu mirstīgajā miesā”. Drīzāk spriedīsim nāvi „tam, kas mūsu locekļos ir (zemisks) pasaulīgs”, lai nestu Gara augļus. Tad Dievs staigās mūsos kā garīgā paradīzē, valdot pār mums kopā Kristu. Viņš apsēdīsies mūsos pie garīgā spēka, uz kuru tiecamies, labās rokas; Viņš paliks, kamēr visi Viņa ienaidnieki nekļūs par „Viņa kāju pameslu”, kamēr neatbrīvos mūs no valdībām, priekšniekiem un varām.”
T. Staņislavs Praciaks OCD
