Kunga Jēzus kristīšanas svētki

Šodien svinam Kunga Kristīšanas svētkus. Kādēļ Jēzus pieņem Jāņa kristību, jo pats var kristīt ar Svēto Garu? Tādēļ, lai pildītu Svētajos Rakstos un praviešu teikto. Šinī dienā ir vērts atcerēties mūsu kristību un to, ko mums tas dod.

Kristības ir pirmais sakraments, no tās viss sākas. Kristības ir sakraments, ko pieņemot cilvēks ienāk baznīcā un kļūst par pilntiesīgu tās kopienas locekli. Kristības uzreiz atbrīvo cilvēku no pirmdzimtā grēka. Ja viņš jau ir pieaudzis, tad arī no visiem grēkiem, ko veicis līdz šim savā dzīvē. Caur kristību cilvēks dzimst jaunai dzīvei un kļūst par Dieva bērnu.

Jaundzimušais bērns piedzimst un tiek audzināts ģimenē. Bērnam ir vajadzīgi vecāki, jo viņš ir vājš, mazs un neaizsargāts. Vecāki ir atbildīgi par sava bērna audzināšanu, bet viņi nav vieni paši, jo palīdz tiem radi skolotāji un audzinātāji. Kā redzam, ļoti daudzi rūpējas par bērnu. Vai baznīca patiešām ir vajadzīga? Jo pietiek taču ar ticību, kristību un tas arī viss. Tas tikai tā šķiet. Kā ar ģimeni, tāpat arī ar kristību. Pēc kristības cilvēks piedzimst jaunai dzīvei, ticībai. Ir tikpat vājš kā mazais bērns. Viņam vajadzīgi cilvēki, kuri palīdzētu attīstīt viņa ticību, tās padziļināšanos, bet vispirms saglabāt un nezaudēt to. Kā dzīvē daudz cilvēku nodarbojas ar bērna audzināšanu, tāpat arī baznīcā, visi kristītie ir atbildīgi par ticības attīstīšanos ne tikai sevī, bet īpaši jaunkristītajos. Tādēļ ticīgo sabiedrība nedrīkst uzvesties peļami, bet sniegt patiesas savas ticības liecības, un ar to pašu palīdzēt jaunkristītajam. Nedrīkstam būt par iemeslu kārdinājumam, vai arī ticības zaudēšanai to dēļ, kuri jau iepriekš kristīti. Tādēļ kristības pieprasa no mums atbildību par sevi un par citiem! Lai šodienas svētki palīdz mums saprast, kas ir kristības, lai mēs vēl labāk varētu ar mīlestību kalpot viens otram.

T. Staņislavs Praciaks OCD