Laistīšana
Daloties ar Jums ar dažam bildēm, kas uzņemti mūsu dārzā, es gribētu Jūs uzaicināt kopā ar svēto Terēzi padomāt par dārza laistīšanas veidiem.
Svētā Terēze no Jēzus savā Dzīves grāmatā piedāvā tiem, kas uzsāk lūgšanas ceļu, iedomāties, ka viņam ir jāiekopj dārzs neauglīgā un nezālēm aizaugušā zemē, lai Kungs par to varētu priecāties. Tas nav viegls lēmums un vel grūtāka ir tā īstenošanā jo īpaši tad, ja tajā zemē kur gribam izveidot skaistu dārzu, aug daudz nezāles. Zinām ka dažreiz nepietiek ar vienu ravēšanu. Uzreiz pēc ravēšanas viss izskatīsies skaisti, bet kamēr nezāles neizrausim ar saknēm, tās augs no jauna. Lūgšanas dzīvē, kuru gribam uzsākt tā nav vienreizēja prakse, bet nopietns uzdevums, kurš attiecas uz visu dzīvi, un kuram ir savas sekas.
Kad viss tomēr izdosies, ziedi, augi, krūmi būs sastādīti, kad cilvēks augs tikumos, tad pienāks brīdis, kad vajadzēs par to visu rūpēties. Tos rūpīgi jālaista, lai tie nevis nokalstu, bet saplauktu ziedos.
Es domāju, ka dārzu var laistīt četros veidos: smeļot ūdeni no akas, un tas no mums prasa lielu piepūli; vai arī izmantojot ratu un spainīšus un smeļot ūdeni, griežot rokturi, tas prasa mazāku piepūli nekā pirmais veids, un tā var sasmelt vairāk ūdens; var izmantot arī upi vai strautu, tāds laistīšanas veids ir daudz labāks, jo zeme atdzeras vairāk ūdens un nav nepieciešams laistīt tik bieži, un tāpēc dārzniekam nav tik daudz jānopūlas; un visbeidzot, kad stipri līst, Kungs pats visu aplaista pilnīgi bez mūsu līdzdalības, un šis pēdējais veids ir nesalīdzināmi labāks nekā visi pārējie.
Svētā Terēzē izmanto šo simbolu, šos četrus laistīšanas veidus lai runātu par četrām lūgšanas pakāpēm. Tagad paskatīsimies kā izskatās pirmais laistīšanas veids. Cilvēks kurš tikko uzsāka lūgšanas dzīvi ir līdzīgs tam kurš smeļ ūdeni no akas, un tas no viņa prasa lielu piepūli. Kāpēc? Katrs kurš jau uzsāka lūgšanas ceļu zina, ka dažreiz grūti koncentrēties, grūti mīlēt, īpaši tos kuri mums nodarīja pāri, grūti palikt vientulībā ar Dievu, jo liekas, ka šajā laikā mēs taču varētu izdarīt tik daudz labu darbu. Šeit mēs esam aicināti atrast laiku, lai paliktu vienatne ar Dievu, lai pārdomātu savu dzīvi, savas attiecības ar Dievu un uzticētos Viņam. Svētā Terēze, izmantojot laistīšanas simbolu, saka, ka iesācējam nav jādomā cik daudz ūdens tiks iegūts no akas bet vissvarīgākais ir pats ūdens smelšanas process. Svarīgi lai apgūtu ūdens smelšanas ieradumu. Tas nozīmē stiprināt savu gribu, pārvarēt kārdinājumus, atrast laiku lūgšanai ari ja mums liksies, ka tā nav auglīga. Ja aka būs pilna, nebūs grūti smelt ūdeni un laistīt sastādītās puķes. Bet ko darīt ja aka izrādīsies tukša? Svētā Terēze norada, ka tas cik daudz ūdens būs akā nav no mums atkarīgs. Mūsu pienākums ir doties uz aku, smelt ūdeni un darīt visu, ko vien spējam lai laistītu savas puķes. Un Dievs ir tik labs, ka ja arī aka izradīsies sausa un nezināsim no kurienes ņemt ūdeni, Viņš pats parūpēsies par ziediem un ļaus augt tikumiem, jo Viņš taču zinās, ka mēs izdarījām visu kas bija mūsu spēkos. Tāpēc centīsimies kā piedāvā svētā Terēze. Uzsākot lūgšanu iedomāsimies, ka esam Jēzus klātbūtnē tā, ka mēs Viņu redzētu ar savam acīm un runāsimies ar Viņu. Pastāstīsim Viņam par savam bēdām, priecāsimies kopa ar Viņu, ja piedzīvojām laimi, pateiksimies par saņemto palīdzību, nemeklējot skaistus vārdus bet atverot savu sirdi. Būs dienas kad mums tas nāks viegli, kad gribēsim satikties ar Jēzu, kad būsim laimīgi Viņā klātbūtnē. Tomēr noteikti sastapsimies arī ar kārdinājumiem, lai neietu pie akas. Vai nezināsim, ko darīt ja aka izradīsies sausa. Tad atcerēsimies ka Dievs ir taču labs un var palaistīt mūsu puķes ar stipru lietu. Bet neaizmirsīsim, ka daži ziedi ir prasīgi, ja mēs tos sausuma laikā nepalaistīsim, ari stiprs lietus var nelīdzēt. Tie vienkārši nokaltīs.
Raksts un foto: Tēvs Jaroslavs OCD
