Parastā liturģiskā laika XIII. svētdiena – Baskāju karmelīti Latvijā

Parastā liturģiskā laika XIII. svētdiena

Ne visi varēs mīlēt Kristu pāri visam, bet Kristus cienīgi ir tikai tie, kas to var izdarīt. Kad es mīlu Viņu pāri visam citam. Kad Viņš ir vissvarīgākais manā dzīvē. Kad es klausos Viņā. Tad es esmu Kristus cienīgs. Kāpēc Jēzus paceļ šo latiņu tik augstu? Tāpēc, lai mēs darītu to, ko Viņš izdarīja. Ko Viņš izdarīja? Viņš iemīlēja. Ko? Cilvēku. Kā? Viņš nonāca uz zemes, atteicās no kaut kā, lai būtu vairāk ar cilvēkiem. Protams, Viņš neatstāja Tēvu un Tēvs neatstāja Viņu, bet savā ziņā Jēzus bija vēl vairāk priekš cilvēka uz šīs zemes. Viņš no kaut kā atteicās, tāpat kā vīrietis atsakās no tēva un mātes mājas, kad apprecas ar otru cilvēku. Viņš stājās mīlas attiecībās ar cilvēci, ar cilvēku. Jēzus kļuva par kādu, kurš iemīlēja cilvēci. Un ne tikai tiktāl, ka Viņš kādu laiku atteicās no debesīm, bet tik ļoti, ka Viņš atteicās no savas dzīvības un uzņēmās krustu. “Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs.” Jēzus paņēma savu krustu un sekoja Tēvam. Sekoja Tēvam cilvēka dēļ. “Kas atradīs savu dzīvību, tas to pazaudēs.” Jēzus nevēlējās atrast savu dzīvību. Jēzus zaudē savu dzīvību, lai mums būtu dzīvība. Galu galā Viņš iegūst šo dzīvi, bet Viņa piemērs parāda, ka prasības, kuras Viņš izvirza Evaņģēlijā, nav kaut kas abstrakts. Tas vienkārši ir Viņa ceļš. Lai izaugtu līdz Viņam, būtu Viņa cienīgs, lai sasniegtu maksimumu, ko cilvēks var sasniegt uz šīs zemes, ir vienkārši jābūt tādam, kāds bija Kungs Jēzus.
No otras puses, to, ka ne visi ir tādi un ne visi spēj būt tādi, mēs lieliski zinām. Tas ir otrs mērs – minimums. Ja jūs nespējat mīlēt Kristu pāri visam, vismaz netraucējiet tiem, kas Viņu mīl. Ikviens var iedot krūzi svaiga ūdens, bet vienlīdz var arī traucēt tiem, kas sludina Kristu, traucēt tiem, kuri sevi atdod Kristum, tiem, kuri Svētajā Garā rada jaunus ceļus, atrod jaunus veidus, kā sekot Kristum. Dažreiz mēs nespējam mīlēt Jēzu pāri visam, bet tajā pašā laikā mēs sūdzamies, gaužamies un runājam par cilvēkiem, kuri patiešām visu upurē Dievam. Ir skaisti, ka mūsu attiecību minimums ar Dievu tiek izteikts laipnībā pret tiem, kas pilnībā atdodas Dievam. Tāpēc tie, kas apsūdz Baznīcu, kuri ir noskaņoti pret garīdzniecību un kuri nevēlas zināt, ka Dievs sevi atklāj caur otru cilvēku, var būt apsūdzēti ne tikai par to, ka viņi nespēj dot krūzi svaiga ūdens mācekļiem, kas sludina Kristu, bet arī par to, ka viņi izlēja šo krūzi svaiga ūdens.
Lūgsim Dievu, lai Viņš palīdz mums izpildīt minimumu: iedot krūzi auksta ūdens. Lai Tas piepilda mūsu sirdis ar vēlmi pēc ideāla: mīlēt Jēzu pāri visam un dāvātu spēku to īstenot mūsu ikdienas dzīvē.

T. Staņislavs Praciaks OCD