Lieldienu Vigīlija

Ir tumša nakts, nekas netraucē, tādēļ karavīri mierīgi guļ. Bet vienā brīdī viņi dzird lielu dunoņu un redz lielu gaismu un ļoti izbijušies viņi skrēja projām. Bet, kas tā notiek? Kristus ir augšāmcēlies! Viņš dzīvo!
Marija Magdalēna, kā mēs šodien dzirdējām, agri no rīta atnāca pie Kristus kapa, kamēr bija vēl tumšs, bet kas svarīgi – kad viņas dvēselē vēl bija krēsla. Viņa skumju pilna un ar asarām meklēja to, kurš nomira, bet redzēja tikai tukšo kapu. Viņa meklēja To, kurš bija, bet ne To, kurš ir, kurš dzīvo. Bet mēs, ko mēs meklējam?
Apustulis Pēteris teica: Jums ir zināma lieta par Jēzu no Nācaretes. Ko mēs zinām par Jēzu? Cik dziļi Kristus ir mūsu sirdī? Viņš paņēma visus mūsu grēkus un nomira mūsu dēļ. Svētais Pēteris teica tālāk: Dievs svaidīja Svētajā Garā un spēkā Jēzu, kas staigāja, labu darīdams un Dievs bija ar Viņu. Jēzu tad nonāvēja, pakarot krusta kokā, bet Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā.
Caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos mēs visi esam brīvi un saņemam jaunu dzīvi. Tā ir liela dāvana un liels prieks, bet arī pienākums, lai dzīvotu godīgi. Svētais Pāvils mums atgādina: ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā! Jūs taču esat miruši, un jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā. Bet pagaidi! Ko tu teici, svētais Pāvil? Mēs esam miruši? Mēs taču dzīvojam. Bet kā mēs dzīvojam? Un tiešām mēs esam miruši grēkam, ļaunumam, un esam augšāmcēlušies, lai dzīvotu jaunu dzīvi.
Psalmists teica: Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlsirdība pastāv mūžam! Un tiešām tā ir. Kristus ir augšāmcelies!

T. Staņislavs Praciaks OCD