Cik reizes mēs esam kurnējuši, ka pasaulē nav taisnības, ka notiek daudz finansiālu afēru. Ar dusmām skatāmies, cik liels ļaunums valda pasaulē. Bet, mēs taču piederam Jēzum!
Šodien Jēzus lūdzas par saviem mācekļiem un par visiem ticīgajiem. Viņš grib, lai mēs dzīvotu vienotībā, lai Dievs mūs pasargātu un mūs svētītu patiesībā. Tēvs, pasargā viņus savā vārdā, lai viņi ir viens tāpat kā mēs. Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet gan lai Tu viņus pasargātu no ļaunā. Svētī viņus patiesībā! Tavi vārdi ir patiesība. Un Jēzus ne tikai lūdza, bet arī veltīja upurī pats sevi, lai arī viņi būtu svētīti patiesībā. Tas nozīmē, ka mums nav jātiesā tas, kas notika ar Viņa Baznīcu, cik daudz tajā ir konfesiju. Bet, pajautāsim sev, kā mēs realizējam savā dzīvē Jēzus lūgumu būt vienotiem?
Vai savā dzīvē mēs rūpējamies par vienotību ģimenē, starp saviem tuvākajiem, kopienā, kurā mēs dzīvojam?
Vai caur savu uzvedību, vārdiem, savu dzīvi mēs saglabājam vienotību, vai otrādi, to graujam?
Vai mēs gribam, lai visi darītu pēc mūsu prāta, pēc mūsu vēlmēm, jo domājam, ka tās ir vislabākās?
Vai mēs meklējam tikai savu labumu, savu taisnību?
Vai tiešām mēs dzīvojam saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, liturģiju, sakramentiem?
Vai grūtībās un strīdīgos jautājumos mēs patiesi (no sirds) meklējam patiesību, vai drīzāk to, kas mums patīk, kas ir vieglāk?
Vai, ja mēs redzam kādu problēmu Baznīcas locekļu dzīvē, tad cenšamies tiem palīdzēt ar savu lūgšanu, vai tikai kurnam?
Vai mēs spējam ar pazemību pieņemt kādu kritiku par sevi?
Vai mēs meklējam patiesību un dzīvojam pēc tās, pat ja tā ir grūta, neērta un prasīga?
Vai mēs protam piedot un mākam lūgt piedošanu par savām kļūdām?
Vai mēs protam sargāt savu ticību un tajā dzīvot katru dienu?
Svētais Jānis mums atgādina: ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt! Ja mēs cits citu mīlam, Dievs paliek mūsos un Viņa mīlestība mūsos ir pilnīga. Dievs ir mīlestība. Un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs paliek viņā.
T. Staņislavs Praciaks OCD