Parastā liturģiskā laika 3. svētdiena

Ko mēs zinām par laiku? Tas iet ļoti ātri un reiz pienāks tas brīdis, kad viss beigsies, tāpēc, ka laiks būs piepildījies. Šodien varam padomāt, kā mēs dzīvojam? Ko darām ar laiku, kas mums ir dots? Mūsu dzīve ir tikai viena un ļoti vērtīga.
Kāpēc pravietis Jonass aizgāja uz Ninīvi? Protams, Dievs viņu sūtīja, bet, kāpēc? Jonass taču neteica ninīviešiem, lai viņi atgrieztos un nožēlotu savus grēkus, bet tikai: Vēl četrdesmit dienas, un Ninīve tiks nopostīta. Tomēr ninīvieši saprata, kāpēc pravietis teica šos vārdus un pasludināja gavēni un ieticēja Dievam. Viņi zināja, ka bija slikti dzīvojuši, bieži aizmirstot par Dievu. Ninīvieši bija slikti izmantojuši laiku un to izšķērdējuši. Bet Dievs to negrib un tādēļ reaģē, sūtot savu pravieti.
Šodien Jēzus katram no mums saka: Laiks ir piepildījies, un Dieva valstība ir tuvu. Bet apustulis Pāvils saka vēl vairāk: brāli – laiks ir īss! Jo šīs pasaules iekārta ir pārejoša. Jaunieši bieži domā tā – mums laiks vēl ir. Kad būšu vecs, tad padomāšu par ticību. Varbūt mēs paši bieži tā runājam. Bet tā ir kļūda. Svarīgākais ir pašreizējais laiks – tagad, ne nākotne. Ja Dievs tā runā, tad ne tādēļ, lai mūs baidītu, bet, lai mēs nopietni padomātu par savu dzīvi; kāda tā ir un kāda varētu būt. Mēs neesam vieni, Dievs mums ir ļoti tuvu un grib palīdzēt. Šodien psalmists teica: Kungs ir labs un taisnīgs, tāpēc grēciniekiem Viņš parādīs ceļu. Labi, protams, bet kādu ceļu? Katrs no mums var tā jautāt. Bet Jēzus mums atbild: nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam!
Dievs tādēļ man parāda ceļu un atgādina, ka laiks ir īss, lai es dzīvotu atbilstoši tai cieņai, kuru esmu saņēmis no Dieva, kad Viņš mani radīja, un saskaņā ar tāda cilvēka cieņu, kuru Jēzus atpestīja. Izpildīsim to, ko teica kāds dzejnieks: „Steigsimies mīlēt cilvēkus, viņi tik ātri aiziet.”

T. Staņislavs Praciaks OCD