Parastā liturģiskā laika III. svētdiena
Romāns Brandšteters teica: „Ja ik dienas lasām Evaņģēliju, tas liek mums konfrontēt savu dzīvi ar Kristus mācību. Cilvēka nevēlēšanās ik dienas lasīt Svētos Rakstus visbiežāk ir slinkuma auglis, kas dzimst no bailēm sastapties ar Dieva patiesību.” Dažreiz mēs esam līdzīgi jūdiem, kuri aizmirsa lasīt Svētos Rakstus un arī nepraktizēja savu ticību. Tādēļ Nehemijs morāli reformēja Dieva tautu, iesākot ar Svēto Rakstu lasīšanu. Izraēlieši, dzirdot Dieva vārdus, saprata savus grēkus. Visa tauta raudāja, dzirdot Likuma vārdus. Mums, kas esam kristieši, ir pienākums katru dienu lasīt Svētos Rakstus. Bet, vai mēs to darām?
Svētais Lūkass sava Evaņģēlija sākumā raksta: Arī es nolēmu visu no paša sākuma rūpīgi izpētīt un tev, cienījamo Teofil, visu pēc kārtas aprakstīt, lai tu pārliecinātos par tās mācības pareizību, kas tev darīta zināma. Vai mēs labi dzirdējām? Lai tu pārliecinātos par tās mācības pareizību, kas tev darīta zināma. Tas nozīmē, ka Lūkass to nerakstīja cilvēkam, kurš neticēja un neko nezināja par Jēzu. Tieši otrādi, viņš Evaņģēliju rakstīja tam, kas jau bija pieņēmis ticību – Teofilam, lai viņa ticība būtu stipra un viņa mācība pareiza. Vai mēs gribam vairāk uzzināt par Dievu, iepazīt Viņa gribu? Tad mums ir jālasa Svētie Raksti.
Svētais Pāvils mums atgādina: jūs esat Kristus miesa. Var jautāt sev: ko tas man nozīmē? Ko nozīmē tas, ka es esmu katolis? Kā tas atklājas manā dzīvē? Slavenais psihologs Ēriks Fromms rakstīja: „Šodien cilvēki ilgojas pēc personībām, kurām piemīt gudrība un pārliecība, kā arī drosme rīkoties saskaņā ar savu pārliecību.” Tādēļ pirmais ticības rezultāts ir liecība. Nav īstas ticības bez konkrēta darba. Tātad ir vajadzīga mīlestības, piedošanas, atbildības liecība, arī tad, kad neviens to neredz. Mēs esam Kristus miesa. Tas nozīmē, ka es esmu Baznīca un arī tu, brāli un mās, esi Baznīca. Tajā mums ir konkrēts pienākums: lai katrs, kas skatās uz mūsu dzīvi, neieļaunotos, bet ieraudzītu Kristu.
Nehemijs teica: līksmība Kunga priekšā ir jūsu atbalsts. Īsts kristietis, kurš dziļi tic Dievam, ir prieka pilns. Viņa dzīvē nav vietas izmisumam, skumjām, bezcerībai, jo viņam ir pārliecība, ka Dievs viņu nepametīs. Tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas par mazo baznīcu, kāda ir ģimene. Ja mēs būsim vairāk labvēlīgi, labāki viens pret otru, rūpēsimies par citiem cilvēkiem un gribēsim viņus saprast, tad mazāk būs asaru un skumju. Un arī tad, kad būs smagi krusti vai krīzes, mēs tos vieglāk pārdzīvosim, jo kopā ar mums būs Dievs un arī mūsu tuvākie.
Jēzus teica: Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies. Mēs zinām, kur ir tās slavenās, brīnumu pilnās vietas un varbūt meklējam aizvien jaunas, bet Jēzus grib, lai arī tavā dzīvē būtu brīnumi. Atvērsim Viņam savas sirdis, lai pieņemtu to, ko Viņš ir sagatavojis katram no mums.
T. Staņislavs Praciaks OCD
