Parastā liturģiskā laika IV. svētdiena

Svētais Jānis Pāvils II teica: „Cilvēku nevar līdz galam izprast bez Kristus. Vai drīzāk: bez Kristus cilvēks pats sevi nespēj izprast. Viņš nespēj saprast, kas viņš ir, kāda ir viņa cieņa, kāds ir viņa aicinājums un kāds ir dzīves mērķis.”
Mēs ļoti labi zinām, ka bez mīlestības nevaram dzīvot. Tā ir ļoti svarīga, vēl vairāk –nepieciešama, bet, kas ir mīlestība? Kur tā rodama mūsu dzīvē? Kur paliek divu cilvēku mīlestība, kuri saka viens otram: „mēs nevaram dzīvot viens bez otra?” Pēc kāda laika viņi pazaudēja šo mīlestību. Kur ir tā bērnu mīlestība, kuri agrāk bez vecākiem nevarēja dzīvot, bet tagad, kad viņiem ir 15 vai vairāk gadu, viņi aizmirst par saviem vecākiem? Ja mīlestība katram ir nepieciešama, tad no kurienes rodas tik daudz ciešanu un nesapratnes? Atbilde ir ļoti vienkārša: tas ir egoisms. Šāda mīlestība nenes labumu un laimi ne citiem cilvēkiem, ne sev pašam.
Kas ir mīlestība? Tā vispirms vienmēr ir apdāvināšana. Nevar runāt par īstu mīlestību, ja cilvēks domā tikai par sevi un krāj tikai sev. Mūsu Mācītājs, Jēzus Kristus atdeva sevi līdz galam, līdz pat krustam. Viņš aizmirsa par sevi, ar mīlestību domājot par citiem. Tādēļ mīlēt nozīmē dāvāt mīļotajai personai savu laiku, savas jūtas, domas, visu sevi, neko par to negribot pretī. Tā ir nesavtīga apdāvināšanās un tāda ir upurgatava mīlestība.
Kad mēs ļoti uzmanīgi lasām svētā Pāvila himnu, tad uzzinām, ka mīlestība ir izvēle. Lai mīlestība būtu pacietīga, maiga, tad izvēlei jābūt: „gan labā, gan ļaunā situācijā es esmu pie tevis!” Par mīlestību nevar tikai runāt, ir jādod liecība par to.
Mīlestība ir arī Dieva aicinājums uz starppersonu attiecībām. Tādēļ, ja es gribu patiesi mīlēt, tad man savā laulībā, ģimenē, mājās, kopienā jāaicina pats Dievs. Viņš dara, ka mīlestība, ar kuru es apdāvinu citus, nav karikatūra. Svētā Terēze Benedikta no Krusta (Edīte Šteina) teica: „Viss, ko mēs darām, ir tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai. Tikai Mīlestība ir īstais mērķis, jo Dievs ir Mīlestība.”
Tiem, kuri vēlas, man ir priekšlikums, mājās vēlreiz izlasīt šo himnu, tikai vārda ‘’mīlestība’’ vietā likt savu vārdu.

T. Staņislavs Praciaks OCD