Parastā liturģiskā laika XIII. svētdiena

Mēs dzīvojam laikā, kad anarhija, vardarbība un cīņas ir ikdienas kārtībā. No kurienes ir šāda problēmas eskalācija? Pretēji šķietamajam, atbilde ir vienkārša un pat banāla! Tas viss nāk no tā, ka mēs vēlamies būt arvien neatkarīgāki, brīvāki. Brīvības vārdā mēs laužam visādas konvencijas. Brīvības vārdā mēs saraujam saites ar Dekalogu, kas galu galā bija iepriekšējo paaudžu sociālās un morālās kārtības pamats. Šīs pseido brīvības vārdā arvien mazāk cilvēku redz ceļu pie Kristus un Baznīcas. Arvien vairāk cilvēku ievēro savu baušļu kanonu, kurā ērtības un efektivitāte kļūst par pamatprincipiem.
Šodien, dzirdam Kristus vārdus, kas uzrunā tos, kuri vēlas apstāties un atvadīties no saviem tuviniekiem, pirms došanās ceļā ar Viņu: “Neskaties atpakaļ, seko Man!” Diemžēl mūsdienu cilvēks pārāk daudz aprēķina, vai tas ir izdevīgi vai nezaudē pārāk daudz laika. Tāpēc jākoncentrējas uz lasījumiem un jāatbild uz jautājumiem: Kādai jābūt brīvībai priekš mūsdienu cilvēka? Ko nozīmē būt brīvam cilvēkam? Mūsu dzīvē ir daudz dažādu atkarību! Un šeit nav runa tikai par nešķīstajiem grēkiem, alkoholu vai cigaretēm! Dusmas vai slinkums arī var būt atkarība!
Pirmais brīvības elements ir pamanāms Eliseja attieksmē pret Eliju. Tā rezultātā viņš kļuva par kalpu. Viņš atpazina savu aicinājumu. Brīvība ir aicinājums, kas ir ierakstīts cilvēka dzīvē. Elisejs to lieliski saprata. Vēstulē galatiešiem mēs lasām: “Kalpojiet cits citam mīlestībā!” Ja cilvēks ir brīvs, viņš var kalpot – kalpot citu labumam. Bet mēs tik bieži domājam savtīgi.
Leopolds Stafs vienā no saviem darbiem rakstīja: “Brīvība nav atvieglojums, bet gan diženuma darbs.” Vēlēsimies būt diženi!

T. Staņislavs Praciaks OCD