Parastā liturģiskā laika XIV. svētdiena

Šodienas Evaņģēlijs stāsta par to, kā Jēzus sūtīja savus mācekļus uz vietām, kur Viņš pats bija iecerējis doties. Mēs dzirdējām Kristus vārdus: ” Pļaujas lauks ir liels, bet strādnieku maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā.“ Labās Vēsts sludināšana nav paredzēta tikai izredzētajiem. Ikvienam Jēzus māceklim ir jāliecina par Viņu, lai citi varētu ieticēt. Jūs nevarat pazīt Jēzu un vienlaicīgi nerunāt par Viņu. Mēs nevaram nokristīties un pēc tam dzīvot tā, it kā tas nebūtu ietekmējis mūsu dzīvi. Mums ir jādalās savā ticībā.
Lai sludinātu mūsu ticību, lielākās grūtības sagādā tas, ka nezinām kā runāt par ticības jautājumiem. Mums trūkst pamatīgas sagatavošanās, padziļinātu ticības zināšanu, sistemātiskas izglītības un dažkārt sarežģīta vārdu krājuma izpratnes. Mēģināsim iepazīties tuvāk ar ticības saturu, regulāri lasīt Svētos Rakstus vai reliģisko literatūru.
Svarīgs sūtņu uzdevums bija slimnieku dziedināšana, kopšana un aprūpe. Visi mūsu kalpojumi slimajiem un trūcīgajiem, pat vienreizēji un īslaicīgi, Dieva un cilvēku acīs var būt Dieva valstības sludināšana.
Mēs piedalāmies Svētajā Misē, klausāmies Jēzu, kurš uzrunā mūs caur Savu vārdu. Mēs Viņu pieņemsim pēc mirkļa, jo Viņš nāks pie mums svētajā Komūnijā. Tomēr Viņš vēlas nonākt līdz katram cilvēkam, mūsu radiem un paziņām. Viņš vēlas, lai mēs Viņu aiznestu pie viņiem.

T. Staņislavs Praciaks OCD