Parastā liturģiskā laika XV. svētdiena

Mozus aizliedza pieskarties mirušam cilvēkam, jo īpaši tiem, kas veica kulta liturģiskās darbības. Bet Mozus arī teica, un to atgādina arī Rakstu mācītājs, ka augstākais bauslis ir mīlēt Dievu un tuvāko. Tādējādi Mozus apstiprina, ka neviens cits bauslis nevar būt pretrunā ar visaugstāko bausli, jo tie visi izriet no augstākā baušļa un tie visi to sīkāk paskaidro. Tātad tuvākā mīlestības pamatbauslis bija parūpēties par ceļa malā gulošo vīrieti vai vismaz noskaidrot, vai viņš tiešām ir miris. Priesteris un levīts pieņēma ērtu, bet nepareizu lēmumu. Viņi atkāpās no vislielākā mīlestības baušļa par labu mazāk svarīgam, konkrētā gadījumā – viņiem ērtākam bauslim.
Samarieti vada līdzjūtība. Jo mēs lasām, ka samarietis ”iežēlojās”. Viņam arī bija jāievēro Mozus likums, ieskaitot to, ka nedrīkst pieskarties mirušajiem. Taču līdzjūtība ievainotajam vīrietim izraisīja atšķirīgu reakciju. Aizveda viņu līdz mīlestības baušļa izpildīšanai. Viņš pārsēja ievainotā brūces un aizveda uz mājvietu. Viņš izvēlējās bausli mīlēt savu tuvāko. Samarietis ir veicis darbību, ar kuru cilvēks iegūst mūžīgo dzīvi.
Kristietis, tāpat kā ikviens cilvēks, ne reizi vien nonāk izvēles priekšā starp divām, viņaprāt, pareizām rīcībām. Līdzība par žēlsirdīgo samarieti parāda, ka līdzjūtības dēļ cilvēks izdara to, kas ir pareizi. Spēja attīstīt un izkopt līdzjūtību noved pie pareizās izvēles un mīlestības baušļa pildīšanas.

T. Staņislavs Praciaks OCD