Parastā liturģiskā laika XXVIII. svētdiena

Minimālisms un vidusmērs tā ir samierināšanās ar to, kas ir, un atteikšanās no centieniem sasniegt pilnību reliģiskajā un morālajā dzīvē. Tas nozīmē – es esmu tikai vienkāršs cilvēks kā visi pārējie, bet ne vissliktākais.
Vai kristietis ir aicināts būt šāds cilvēks? Bet Jēzus grib kaut ko citu. Viņš grib, lai mēs visi Viņa mācekļi būtu pilnīgi un svēti. Jaunietis no Evaņģēlija arī negribēja būt vienkāršs, kā visi citi un tādēļ jautāja, ko man darīt, lai saņemtu mūžīgo dzīvi? Viņš dzirdēja atbildi, ka ir jāievēro Dieva baušļi. Tad viņš ar prieku teica: Mācītāj, no savas jaunības es visu to esmu pildījis. Jēzus skatījās uz viņu ar mīlestību. Labi, ka jaunietis ievēroja Dieva baušļus, bet tas nav nekas sarežģīts, jo tas ir visu ticīgo cilvēku pienākums. Bet, ja tu gribi kaut ko vairāk paveikt: ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta Debesīs. Tas jaunietim bija šoks. Viņš domāja, ka Jēzus viņu paslavēs par labo dzīvi, bet Kristus grib kaut ko vairāk, ne minimālismu, bet gan maksimālismu.
Mēs savā dzīvē arī gaidām, ka Dievs mūs paslavēs par baušļu pildīšanu, par ikdienas lūgšanu, par biežu baznīcas apmeklēšanu, par svēto sakramentu pieņemšanu un domājam, ka par to mums ir jāsaņem lielas dāvanas. Bet Dieva baušļu ievērošana, tas ir kristieša dzīves pamats. Tas ir pirmais pienākums, lai saglabātu uzticību Dievam.
Ja tu, brāli un mās, gribi būt maksimālists, ne vidusmēra cilvēks, tad padomā par to, kam tu esi pieķēries, par lietām, kuras negribi dot citiem, kaut gan tev tās nav vajadzīgas! Padomā, vai tu esi devīgs, vai proti palīdzēt bez atlīdzības! Uz debesīs mēs ejam pa uzupurēšanās ceļu. Pilnīgs cilvēks tā ir dāvana citiem cilvēkiem. Poļu aktrise, Anna Dymna, kura savu dzīvi veltīja kalpošanai fiziski un garīgi slimām personām, teica: „Es iemācījos palīdzēt cilvēkam, skatoties uz citu cilvēku piemēru, bet vispirms no savas mātes. Viņa bieži atgādināja: ‘Cilvēks dzīvo citiem cilvēkiem, bet ne priekš sevis.’”
Tā ir īstā gudrība, par kuru mēs šodien dzirdējām. Ja cilvēks ir atvērts gudrības garam un ir gatavs to pieņemt, tad viņam visi labumi nāk kopā ar to, neskaitāmas bagātības ir viņa rokās. Svētais pāvests Jānis Pāvils II teica: „Pieaugušo cilvēku vidū patiesi liels ir tas cilvēks, kurš vienmēr vēlas kaut ko iemācīties. Bet tas, kurš apgalvo, ka jau zina visu, patiesībā ir vērsts tikai uz sevi, un tādēļ viņam nepiemīt tās brīnišķīgās īpašības, kuras patiešām bagātina dzīvi.”

T. Staņislavs Praciaks OCD