Parastā liturģiskā laika XXX. svētdiena

Kristus vēlas, lai mēs šodien padomātu par farizeja nostāju. Apskatīsim viņa kļūdas, kam nevajadzētu būt mūsu dzīvē? Viņš sāk lūgties šādi: ” Dievs, es Tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi cilvēki.” Sevis salīdzināšana ar citiem var būt maldīga. Galu galā Dievs mūs tiesās nevis pēc citu grēkiem, nevis salīdzinot mūs kaut vai ar mūsu kaimiņu, bet gan par mūsu personīgo nolaidību un pārkāpumiem. Kad arvien vairāk iedziļinamies savstarpējā salīdzināšanā, mēs kļūstam vai nu lepni, vai greizsirdīgi. Neskatīsimies, kuram ir dārgāka mašīna, labāka izglītība, bet gan skatīsimies uz sevi, uz savām kļūdām un neveiksmēm, lai tās varētu novērst.
Farizejs, lūdzoties, tālāk turpina: ” Es Tev pateicos, ka neesmu kā laupītāji, krāpnieki, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks.” Galu galā katrs no mums savā dzīvē atradīs kādu, kas ir sliktāks par mani pašu. Tomēr no tā nekas neizriet. Jūs varat salīdzināt sevi ar zagļiem, meļiem vai vājprātīgiem, un izrādīsies, ka mēs esam brīnišķīgi. Bet vai tā būs taisnība? Tāpēc otrs rīcības noteikums, kas parādīts šodienas Evaņģēlija fragmentā, ir “līdzināšanās uz augšu” nostāja. Paskatīsimies uz to, kas vēl ir jādara, nevis uz to, kas jau ir paveikts.
Kristus, komentējot farizeja nostāju, saka: ” Ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts”. Ko nozīmē “paaugstināšanās”? Tas nav nekas vairāk kā neadekvāta skatīšanās uz sevi, vai domāšana par sevi: es esmu foršs, bet citi ir slikti. Nepieciešama ir adekvāta sevis novērtēšana.

T. Staņislavs Praciaks OCD