Parastā liturģiskā laika XXX. svētdiena – Baskāju karmelīti Latvijā

Parastā liturģiskā laika XXX. svētdiena

Mūsu dzīvē mīlestība ir ļoti svarīga un nepieciešama. Bet, kāpēc mēs nemīlam no visas sirds? Kāpēc starp mums ir daudz dusmu, naida un niknuma? Vai ne tādēļ, ka vēl neesam pilnīgi un mīlēt nav viegli. Bet centīsimies būt tādi cilvēki!
Jau Vecajā Derībā Dievs izraēliešiem atgādina, ka viņiem jāmīl savus tuvākos un jādara taisnību: Tev nebūs apspiest svešinieku, nedz viņu apgrūtināt un nebūs pāri darīt atraitnei un bāreņiem. Evaņģēlijā mēs dzirdējām līdzīgus vārdus: Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu un savu tuvāko. Dievs arī atgādina, kāpēc viņiem tas jādara: jo arī jūs paši bijāt ienācēji Ēģiptes zemē. Jēzus runā līdzīgi: tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Citu reizi Jēzus par to runāja ar savādākiem vārdiem: Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem. Vai mēs saprotam šos vārdus: ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara! Cik reizes mēs par to aizmirstam un domājam tikai par sevi pašu. Bet svētais apustulis Jānis mums atgādina: Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!
Sirds mīlestību var izrādīt ikviens no mums visur un visiem, tāpēc ka tā ir universāla un ļoti konkrēta. Cilvēks sāk skatīties uz citu problēmām, grūtībām un situācijām jaunā veidā: „tā kā mēs gribam, lai Dievs skatītos uz mūsu!” – ja mēs izrādām augstsirdību, labvēlību, saprašanu un piedošanu.
„Kad svētais apustulis Jānis bija jau sirmgalvis, cilvēki atnesa viņu uz kristiešu sapulci un tur viņu lūdza, lai viņš kaut ko pastāsta. Tad Jānis teica vienmēr vienu un to pašu teikumu: Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva. Kādu reizi, cilvēki dzirdot vēlreiz šos pašus vārdus, jautāja Jānim: ‘Tēvs, tu biji kopā ar Jēzu un tu zini tik daudz. Tad, kāpēc tu vienmēr saki tikai šo teikumu?’ Jānis viņiem atbildēja: Tāpēc, ka šis teikums ir Kunga bauslis un ja  mēs to pildīsim, tad mēs izpildīsim Viņa Evaņģēliju.
Mēs visi sapņojam par pasauli, kur valda miers, un kur respektē katra cilvēka cieņu. Tāda pasaule nekļūst globāla, ja agrāk nav radusies cilvēku sirdīs. Neatradīšu to ārpus manis, ja agrāk nesākšu šo pasauli veidot sevī un savā ģimenē. Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva un ja mēs to pildīsim, tad izpildīsim Viņa Evaņģēliju.

T. Staņislavs Praciaks OCD