Visu svēto svētki

Svētais – ko es jūtu, kad dzirdu vai izsaku šo vārdu? Vai tas ir prieks? Varbūt bailes vai apmulsums, tāpēc ka es pazīstu sevi?! Bet iespējams, ka es neko nejūtu!
Visi cilvēki ir aicināti uz svētumu un visi to var sasniegt. Īpaši katram kristietim jāapzinās šī aicinājuma būtība. Kāpēc mums jābūt svētiem? Tikai tādēļ, ka Dievs ir svēts un Viņš ir radījis mūs pēc Sava attēla. Protams, mēs gribam kļūt svēti, bet ļoti bieži sakām: „es neesmu tāds.” „Viņi [svētie] bija labāki, bet es?” Kāpēc mēs tā runājam? Svētums tā ir norma. Svētais neizolējas no citiem cilvēkiem, jo viņš ir vienotībā ar Jēzu, un tāpēc, ka Viņā ir paša Dieva svētums.
Svētums ir arī privilēģija – tā ir dāvana, visaugstākā pilnība. Mums ir aristokrātiska izcelsme – mēs esam Dieva bērni! Un tādēļ, ka mēs esam cilvēki, mums ir jākļūst svētiem.
Protams, tas ir arī uzdevums. Ja Tu gribi būt īsts cilvēks, kļūsti svēts. Ticība, sakramenti, lūgšana ir mums doti kā palīdzība, lai mēs varētu kļūt svēti. Bet tas vēl nav viss! Obligāta ir arī mūsu piepūle un labie darbi. Par to mēs šodien dzirdējām Evaņģēlijā.
„Visvarenais, mūžīgais Dievs, kas esi mums ļāvis šajā dienā godināt visu svēto nopelnus, stiprini mūsu cerību un, viņiem aizlūdzot, dāvā bagātīgi savu žēlastību.”

T. Staņislavs Praciaks OCD