VJM debesīs uzņemšanas svētki

Jau no pašiem Baznīcas pirmsākumiem kristieši ticēja Jaunavas Marijas godpilnajai debesīs uzņemšanai.
Arī mums visiem Jaunavas Marijas debesīs uzņemšana bija un ir neparasti svarīgs un priecīgs notikums, jo ar šo brīdi mēs esam ieguvuši debesīs spēcīgu palīdzētāju un aizbildni, kura vienmēr ir gatava aizbildināt par mums pie Dieva.
Tāpat kā ikviena māte, arī Marija priecājas par mūsu uzvarām un panākumiem, bet skumst par mūsu neveiksmēm, kuras biežāk izraisa strīdi un ķildas brāļu starpā. Kā mīloša māte un palīdzētāja, Marija vienmēr atbalsta savus bērnus ikvienā vajadzībā. Viņa to dara jo vairāk tādēļ, ka labi saprot cilvēka dzīves grūtības, ciešanas un rūpes. Neviens no mums nevar Viņai pārmest, ka Viņa nepazīst cilvēka dzīvi. Viņa to ir iepazinusi labāk par mums visiem. Viņa zina, cik smags var būt krusts un nelaimes. Viņa ir iepazinusi cilvēka asaru rūgto garšu. Tāpēc mēs vienmēr varam iet pie Viņas, lai dalītos priekos un bēdās, esot pārliecināti, ka Viņa mūs sapratīs un palīdzēs.
Šodien priecājoties par Jaunavas Marijas godību un debesīs uzņemšanu, atjaunosim savu veltīšanos Viņai. Bieži lūgsim Rožukroņa lūgšanu, lūdzot Viņu rūpēties par mums un mūs sargāt „tagad un mūsu nāves stundā”. Skaitīsim Viņas godam litāniju. Uzticēsim Viņas aizgādībai mūsu ģimenes, mūsu draudzi, Tēviju un mūs pašus. Atdosim sevi Viņas mīlestības pilnajai, mātišķajai Sirdij, saucot uz Viņu ar lūgšanas vārdiem: Marija, ņem manas acis – tad es labāk redzēšu cilvēku vajadzības. Ņem manas lūpas – tad manos vārdos būs vairāk siltuma. Ņem manu sirdi – tad es labāk pratīšu mīlēt visus cilvēkus. Ņem manas rokas – lai es prastu laikā kādam atvērt durvis. Ņem manas kājas – lai es paspētu, kamēr nav par vēlu. Māt – ņem manu dzīvi, lai tā nomirst Tevī.

T. Staņislavs Praciaks OCD