Parastā liturģiskā laika XXXII. svētdiena

Mēs zinām kas  ir gudrība! Bet kur to var atrast? Tā ir dzīves principi, kurus cilvēks zina un pēc kuriem dzīvo. Ja ir grūtības, problēmas vai krīzes, viņš zina, kur atrast palīdzību. Viņš ir gudrs, ja zina kā dzīvot labi, mierīgi un priecīgi.
Kristiešiem gudrības avots ir Dievs. Jau no paša sākuma, kad Dievs radīja pasauli un cilvēku, Viņš pavēlēja kā dzīvot, lai tie būtu laimīgi. Bet cilvēks sagrēkoja pret Dievu, domājot, ka viņš labāk zina dzīvi nekā Dievs, dzīves Kungs. Protams, bija kārdinājums, bet sekoja arī rīcība. Tomēr Dievs neatstāja cilvēku un deva viņam Likumus, Svētos Rakstus, dažādas spējas un talantus, lai viņš dzīvotu gudri. Situācija mūsdienās ir līdzīga. Arī tagad cilvēks uzvedas līdzīgi, bet Dievs ir nemainīgs.
Šie vārdi: jo viņa pati staigā apkārt, meklēdama tos, kas ir viņas cienīgi, mēs varam attiecināt uz Dievu, Viņa Dēlu, tāpēc ka Viņš vienmēr rūpējas par cilvēku. Mums jābūt pateicīgiem Dievam par Viņa mīlestību, žēlastību un žēlsirdību. Tāpēc mums jādzīvo godīgi, lai  mēs būtu gatavi  mūsu nāves stundai. Tagad ir laiks izdarīt kaut ko labu, kaut ko mainīt, lai mēs būtu līdzīgi tām piecām gudrām jaunavām, kuras kopā ar lampām paņēma traukos arī eļļu. Mēs varam apsūdzēt un notiesāt gudrās jaunavas, kuras nepalīdzēja negudrām, bet, kurš tad izies pretī līgavainim? Kad pienāks mūsu nāves diena, vai pasaules beigas un otrā Jēzus atnākšana, tad nebūs laika domāt par labiem darbiem vai sagatavošanos. Tajā brīdī viss būs skaidrs: mēs vai nu būsim gatavi  vai nē! Tie, kuri būs gatavi ieies līdzi kāzu namā un durvis tiks aizslēgtas. Tie, kuri nebūs sagatavojuši sevi, nebūs vietas kāzu namā. Un ko viņi dzirdēs: Patiešām es jums saku: es jūs nepazīstu.
Redzi, brāli un māsa, tagad ir laiks padomāt par savu dzīvi, par mūžīgo dzīvi, un par to, ko mēs varam mainīt. Tādēļ centīsimies izpildīsim to, ko mums pavēl Jēzus: Esiet nomodā, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu.

T. Staņislavs Praciaks OCD