Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētki
Kā Viņš var dot mums ēst savu miesu? Jūdi nevēlas pieņemt, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Tāpēc viņi ir aizkaitināti. Viņi nepareizi interpretē Jēzus vārdus un tāpēc ir ieļaunojušies. Un kā ir ar tevi? Un mani?
Mani dārgie, Dievs tik ļoti iemīlēja cilvēku, ka Viņš ne tikai sūtīja savu Dēlu, lai mūs glābtu, bet arī deva Viņu kā barību, garīgu barību. Tāpēc pastāv divas maizes: miesīgā miesai; garīgā dvēselei. Svētais Augustīns izsakās par garīgo maizi: “… jo tie, kas saskaņas maizi ēd, savā starpā nestrīdas, jo viena maize, viena miesa esam mēs daudzie. Caur šo maizi Dievs mājā panāk vienprātību. ” Jēzus, kuru mēs pieņemam svētajā Komūnijā, ir miers, vienība, saskaņa un mīlestība.
Starp ticīgajiem pastāv arī neticība un šaubas: vai Jēzus tiešām ir šajā maizē? Tāpēc diemžēl ticīgie bieži pieņem komūniju tikai svētkos, divreiz gadā vai tikai vienu reizi. Kāda sieviete, kuras tēvs bija izcila personība, bet kurš zaudēja ticību, pārliecināja viņu doties kopā uz svēto Misi. Visu laiku viņa lūdza, lai Dievs pārveido viņas tēvu, lai Viņš pārveidojas un pieskaras tēva sirdij. Pēc dievkalpojuma viņa bija ļoti ziņkārīga par notikušo, bet viņas tēvs pirmais uzrunāja viņu, sakot sāpīgus vārdus par svētās Mises dalībniekiem: “Meitiņ, viņi netic, ka Kristus ir klātesošs Euharistijā.” Tāpēc starp mums ir tādi, kuri reti pieņem komūniju.
Ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēks, kurš piedalās svētajā Misē, nepieņem komūniju, tomēr, ja viņš to var darīt, bet nevēlas, tad tas ir nesaprotami. Tas izskatītos tā, ka izsalcis cilvēks atnāktu uz svētkiem, kur ir saklāti bagātīgi galdi un par to nav jāmaksā, bet viņš atbild, ka negrib ēst. Tas nav normāli. Dievs gaida, vēlas būt kopā ar cilvēku, bet cilvēks no Viņa atsakās. Tas ir jāmaina. Dvēsele vēlas dzīvot, tāpēc tai ir nepieciešams garīgais ēdiens. Jo biežāk, jo labāk.
Jēzus vēl pateica: Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžam. Mani dārgie, ir adorācijas laiks, kad mēs skatāmies uz monstranci vai tabernakulu un pateicamies Dievam par šo dzīvības Maizi, un mēs arī uzticam savas problēmas un grūtības. Ir arī Euharistijas laiks, kuras laikā mēs savā dvēselē pieņemam dzīvo Jēzu. Ja es gribu dzīvot mūžīgi, tad man jau šeit uz zemes ir jāiemācās dzīvot šo dzīvi.
Brāļi un māsas, atvērsim sevi un savas sirdis Jēzum. Pieņemsim Viņu un ļausim Viņam mūs pārveidot sevī. Nesīsim Viņu uz savām mājām, skolām un darbavietām. Dalīsimies ar Viņu ar citiem. Bieži viņu pieņemsim, lai mūsos būtu dzīvība.
T. Staņislavs Praciaks OCD
