Aitas, bet kāpēc mēs esam aitas? Daudz cilvēku nepieņem to, ka Jēzus, par mums runājot, saka, ka mēs esam avis. Bet tiešām, vai mēs nedzīvojam kā aitas? Ēdam to, ko visi, mūsu apģērbi ir tādi paši, kā citiem, no rīta pieceļamies un vakarā ejam gulēt. Un tā katru dienu, katru gadu.
Jēzus ir īstais gans, kurš nekad neatstāj savas avis un neaizbēg. Tieši otrādi, Viņš ir gatavs upurēt pats sevi par avīm. Jēzus teica: Es atdodu savu dzīvību par savām avīm. Un cik tas ir pārsteidzoši, ka Viņš to grib un to dara pats. Es atdodu savu dzīvību, lai to atkal atgūtu. Neviens man to neatņem, bet Es pats to atdodu. Man ir vara to atdot un ir vara to atkal paņemt. Viņš patiešām ir Labais Gans, kurš labi pazīst savas avis, tāpēc saka: Es pazīstu savējās. Tātad, Viņš saka: Es pazīstu tevi. Es zinu, kas tu esi, tāpēc, ka Es esmu tev tuvāk nekā tu pats sev. Es zinu tavus plānus, ciešanas, rūpes. Es zinu arī tavas kļūdas, tavus grēkus. Es visu zinu par tavām domām, vēlmēm un Es esmu tev labvēlīgs. Tālāk Jēzus saka: un manējās pazīst mani. Vai es patiešām pazīstu Dievu? Vai mana attieksme pret Dievu ir tāda pati kā Viņa attieksme pret mani? Vai es varu teikt kopā ar psalmistu: Tu esi mans Dievs, es Tevi teikšu, mans Dievs, es slavēšu Tevi?
Svētais Pēteris mums atgādina: Nevienā citā nav pestīšanas, jo cilvēkiem zem debesīm nav dots neviens cits vārds, caur kuru mēs varētu kļūt pestīti. Un protams, ir tikai Viens, kurš var palīdzēt – Jēzus. Katram no mums bija vai būs smagas krīzes, ekonomiskas problēmas, depresija, spēka trūkums. Kārtība, harmonija var atnākt, bet ne caur maģiju, ezotēriku vai ko tamlīdzīgu. Tikai caur Jēzu. Viņš grib vienmēr būt pie tevis un grib tev palīdzēt un tevi atbalstīt tik reizes, cikreiz tev ir smagas problēmas.
Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka mēs tiekam saukti par Dieva Bērniem, un tādi mēs esam! Mani mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklāts, kas būsim.
T. Staņislavs Praciaks OCD